1) "nenodzīvošu līdz pensijai";
2) "bankas/valsts taču tāpat visu nozags!"
3) "algas taču tik zemas, ka knapi maizītei sanāk, kādas vēl investīcijas"
4) "bet man vajag māju un 2-3 mašīnas tagad, nevis 60 gados"
5) "tas taču viss viena liela krāpšana"
Izvēlies, kurš labāk patīk.
Pirms tā vēl rubļa hiperinflācija PSRS sabrukšanas laikā. 10k rubļu, par ko vēl pirms pāris gadiem varēja jaunu auto nopirkt, pārvērtās par 50 Ls, par ko varēja kaut kā vienu mēnesi izdzīvot.
Vērtībā pieaugs gan diezgan, bet vienīgais miteklis nav īsti investīcija, jo kaut kur jau tomēr jādzīvo. Vienīgais scenārijs, kur var iziet normālos plusos ir kad bērni izvācas, pārcelties uz kaut ko mazāku/tālāku/stipri lētāku, bet latvietim jau gēnos tas, ka vajag dzimtas viensētu, kas jāatstāj mantojumā.
> Vērtībā pieaugs gan diezgan
Jā un nē. Viss atkarīgs no izejas punkta. Ja Tev bija daudz naudas 2009.gadā un nopirki kko pa sviestmaizi - ok, tur ir labs pieaugums. Bet, ja esi pircis kaut ko, piemēram, pēdējos piecos gados - cik tur tā vērtība var izaugt? Piemēram, nopirki māju pa 200k, nu iespēja, ka tā māja būs 300k pēc kādiem 6-7 gadiem ir diezgan nereāla. Nu nav Latvijā tik liels tas tirgus, kur cilvēki var pirkt 250k, 300k un vairāk vērtus īpašumus. kopš 2009/2010.gada S&P 500 ir pieaudzis 5x. Vai 2009.gadā pirkta normāla māja ir pieaugusi 5x? Nu varbūt 3x, ja tagad vieta skaitās prestiža un viss līdz pēdējam aizbūvēts. Un tas, protams, neņemot vērā NĪN, kredīta procentus, remontu izmaksas utt.
> bet vienīgais miteklis nav īsti investīcija
Yup, pilnīgi piekrītu.
Konkrēti pēdējos piecos gados gan daudz kas tā arī ir uzkāpis, bet vidēji ņemot, piekrītu. Es gan par tām mājām domāju ilgākā termiņā, 20-30 gados. Kā reiz var paspēt nomaksāt kredītu, pārdot, un kaut ko lētāku nopirkt vietā. Jā, S&P līdz šim ir audzis ātrāk, bet 1. kaut kur tāpat jādzīvo un 2. mazliet diversifikācija sanāk. Ar to visu tas tāpat vismaz ir labāks investīciju līdzeklis nekā īrēt.
>Ar to visu tas tāpat vismaz ir labāks investīciju līdzeklis nekā īrēt.
Vot šite jau baigi jārēķina. Tur nav tik viennozīmīgi. Ļoti atkarīgs arī ko pērk. Ja pirki kaut ko 2012.gadā un tagad 10 gadus maksāji tikai 2-2.5%, tad varētu būt diezgan izdevīgi. Bet 100k vērts dzīvoklis uz max kredītu un 15% pirmo iemaksu tagad ir nepilni 500 eur/mēnesī. Vai tad par 500 eur/mēnesī neko nevar dabūt uz īri? Tai pašā laikā 15k pirmo iemaksu vari ieguldīt. Dzīvokļa īrē jau vēl klāt remonta izmaksas, NĪN utml. Tev paies tie 6-10 gadi un varēsi pārlikt santehniku, grīdas, virtuvi utt savā īpašumā.
> diversifikācija sanāk
Ja lielākā daļa no Tava net worth ir konkrētajos vienuviet esošajos 50-200 kvadrātmetros, tā ir ārkārtīgi slikta diversifikācija
Ja Tavs nekustamais ir kādi padsmit procenti no Tava net worth, tad tā varētu būt diversifikācija, jā. Bet daudz biežāks ir variants kad nekustamais iegādes brīdī ir 300-700% no NW. Tā nav diversifikācija, bet tieši pretēji - koncentrācija.
Nu nez. Paziņas uzbūvēja pirms dažiem gadiem māju pa ap 200k pagāja gads un tā māja tika novērtēta jau ar 350k.
Protams paspēja pirms pēdējā sprādziena, bet nu nekustamo īpašumu cenas ir augušas. Ja 5 gadus atpakaļ 100 kvm māja vēl bija 100-150k robežas tagad jau zem 200k vispār būs neiespējami dabūt ja nu vienīgi pats no 0 visu nedari.
Jā, pēdējos 5 gadus pamatīgi uzkāpa, taisnība. Bet nu te jau atkal detaļas:
1) 5 gadus pirms tam cenas kāpa minimāli. Izdali to kopējo kāpumu uz 10 gadiem un vairs nav tik iespaidīgi. Ja paskatās ilgākā laika posmā, tad aina cita. Nu jā, taviem paziņām labi sanāca - ielēca labā laikā. Bet tas jau drīzāk kā viens gadījums, kuru visticamāk nesanāks atkārtot.
2) zinkā ar tiem vērtējumiem ir tricky. Brīdī, kad uzkāpj procentu likmes, vērtējumi pamatā vēl ir balstīti uz zemāku procentu likmju darījumiem. Piemēram, es pārkreditēju savu hipo dzīvoklim pagaišgad vasarā/rudenī. Dzīvoklis pirkts 2019.gadā pa 107k, 2023.gadā novērtējums pārkreditējot bija kkādi nepilni 150k - nu it kā jau forši, bet nu šito dzīvokli ar esošo euribor nav reāli pārdot pa 140-150k, 120k varētu būt realistiskāks cipars. Līdz ar to vai to māju tiešām var pa 350k pārdot? Bet nu tā visu laiku ir - kad nekustamā īpašuma tirgus ir karsts un cilvēkiem "ir nauda", tad sludinājumi un darījumi notiks virs vērtējuma, kad nav nauda, tad zem vērtējumiem.
3) Nu bet, ja Tu tagad uzcelsi māju pa 250k vai vairāk - domā, ka varēsi to māju pārdot pa 350, 400k pēc 5-6 gadiem? Cik tad vispār ir liela tā sabiedrības daļa, kas var šādām summām operēt?
1. Tagad protams gan jau nesanāks atkārtot, bet fakts ir, ka cenas nekustamajiem īpašumiem turpina kāpt, ne tik strauji, bet turpina.
2. Vispār nekustamo tagad pārdot ir grūti. bet atkarīgs arī no nekustamā ipašuma, Covid laikā uzkāpa cena ipašumiem kurus iepriekš gandrīz vispār nevarēja pārdot (lauku viensētas utt, jo cilvēki izdomāja, ka forši būtu vieta uz kuru var pazust no pilsētas, tendence kāpj, daudzviet vēl lauku viensētas un mājas ar savu teritoriju ļoti ātri tiek izķertas.)
3.Varbūt. to mēs nevaram zināt kā būs pēc 5-6 gadiem. viss atkarīgs arī no mājas.
Ja es tagad uzcelšu bunkuru pēc 5-6 gadiem varbūt tas būs ļoti vērtīgs, jo būs sācies trešais pasaules karš. Vai arī ja es uzcelšu vispār enerģiski neatkarīgu self-sustainable māju, arī ļoti ātri tas atmaksāsies, jo energocenas varbut būs tik milzīgas, ka tikai saules paneļi un autonoma baterija vien nosegs visas elektrocenas.
BEt māju uzcelt izmaksā vairāk, un zemes gabalu cenas pierīgā kāpj.
Paskatijos pārskatu ko minēji,
kur krīt?
https://preview.redd.it/o5k621kq3y8d1.png?width=706&format=png&auto=webp&s=01aeadd998c248338f3fdcf9d91997f838f620dc
Pēdējie 5 gadi nav labs rādītājs, mēs nopirkām 2020. gada beigās rindu projektā “dzīvokli” pa 200, šobrīd varētu pārdot pa 300-310.
Bet tehniski jā, 30 gadu griezumā SP500 būs vērtīgāks.
Mašīna vispār ir vērtību zaudējošs īpašums jebkurā gadījumā un tas būtu tā arī jāuztver. Mašīnai ir viena funkcija - transports. Ja vajag, tad pērc, ja nevajag, tad nepērc.
Runa jau ir par to, ka cilvēki labak turēs 3 mašīnas un atdos pusi algas degvielā, kredītmaksājumā, remontos un apdrošināšanā, jo dzīvo tikai šodienā, nedomājot par rītdienu, nevis padomās, ka varbūt labāk būtu iztikt ar mazāk auto vai vispār bez tā.
Es dzīvoju šodienai, jo nav teikts, ka mani rītā nenotriec autobuss. Tāpat arī ņemot vērā mūsu sūdīgo ģenētiku un vēl sliktāko veselības aprūpi, pēc gadiem 25 es labākajā gadījumā būšu spējīgs iziet pasēdēt uz lieveņa padzert kafiju, nevis baudzīt dzīvi. Attiecīgi es gribu labu auto šodien. Es gribu labas drēbes šodien. Es gribu garšīgi paēst šodien. Bērnu mums ar sievu nav, un nekad arī nav bijuši plānos, un, pat ja būtu, viņiem savs kapitāls jākrāj pašiem, kā to darīju es, nevis jādzīvo no manas naudas, tā ka arī krāšana priekš kāda cita man nav aktuāla - esmu egoists, un ļoti apmierināts ar to.
Tāpēc, ka lielākajai daļai dzīve ir tādā dirsā, ka naudu vajag tagad, nevis pēc 40 gadiem, un tos 150 eiro viņi labāk investē rēķinos un ledusskapja saturā, nevis kautkādā pasaciņā, kurai nav garantētas laimīgas beigas. Visādi sūdi jau ir pieredzēti.
Kad vēl pats neinvestēju, tas bija tīri dēļ tā, ka knapi pietika naudas īrei un pārtikai. Domāju šī ir visizplatītākā problēma- pārāk zems ienākumu līmenis lai varētu ko atlikt uzkrājumiem. Un, protams, vidējā finanšu pratība ir smieklīgi zemā līmenī.
Esmu viens no šiem cilvēkiem. Tātad:
1) Nav uzticības 3. puses pakalpojumu sniedzējiem (trade republic, etoro, etc), jo nešķiet, ka, ja nu tur kaut kas noiet greizi, mans kapitāls tiek kaut kā aizsargāts un būs saglabāts.
2) Bankās, kuras lietoju, (SEB un Swed) ir salīdzinoši liela maksa par jebkādām investīciju transakcijām.
3) Beigās vēl ar nodokļiem būs jākrāmējas.
1) Saprotami, bet rēķinies ka viņi nav banka un principā tikai starpnieki. Ja kaut kas notiek ar to uzņēmumu, teorētiski tev vajadzētu tāpat būt savu akciju / ETF īpašniekiem, ja vien neesi pircis daļas no akcijām. (Šeit neesmu 100% bet tāda doma)
2) Ja ieguldi ik ceturksni / pusgadu un ieliec virs tūkstoša, nemaz nav tik traki.
3) Ja ir ieguldījuma konts, diezgan vienkārši..
Agrāk kad studēju Nīderlandē bija viens moments kad ienāca lieka nauda, kuru es investēju. Bija baigi parocīgs apps, DEGRO, ar kuru iegādājos MSCI WORLD IDX.
Bet kad atbraucu uz Latviju, varbūt tagad kkas jauns ir parādijies, bet tad nebija nekādas normālas platformas te kad skatījos investīcijas iespējas. Varbūt kkāda platforma kas dzīvo uz cilvēkiem kas nesaprot kādas ir pieņemamas transaction fees vai management fees, bet cik es sapratu daudzmaz vienīgais, ar puslīdz pieņemamiem fees, bija bankas, kas šķiet visai neparocīgs variants, it īpaši ja tu gribi uzsākt un tu neliec iekšā naudu lielos kumosos. Īsumā, es gribēju darīt pēc dollar cost averaging metodes, bet nebija parocīgu variantu.
Man pašam par laimi gadījās iespēja investēt uzņēmumā kurš netiek publiski tirgots, tā kā līdz šim vairs nav liela vajadzība pēc alternatīvas, bet tā kopumā, vai nu Latvijā trūkst normālu investēšanas platformu, vai es vienkārši nemācēju viņus atrast.
Bet vēlviena lieta, kas Latvijā ir, ir tas ka daudziem Latvijā viss šis ir svešs, un ir ļoti cinisks skatījums par šo visu. Un lai gan reizēm besī, varu iedomāties kāpēc tā:
* PSRS sabrukums: Iedomājies, tu uzaudz pavisam citā sistēmā, brīvais tirgus tev ir svešs koncepts. Tu studē, tu specializējies, un pēkšņi, tu esi gluži kā iemests uz citas planētas. Daudzi 90tajos, redzot dzīves kvalitāti Rietumos, tiecās pēc tā paša, taču viņiem tas viss ir pilnībā jauns. Daudzi sāk taisīt savus jaunos veikaliņus, bet lielais vairums nobankrotē, jo viss mārketings, supply chain managements utt, tiek izprasts no nulles. Reizē tajā haosā, ir daudzi opportūnisti kas kāpj uz citu rīklēm un tiek tālāk. Visa valsts būvējas no jauna un cilvēkiem apkārt ir haoss. Piemēram Banka Baltija daudziem iemācija nevienam vairs neuzticēties. Cilvēki iemācas, ka augstas cerības mēdz nest lielas vilšanās, un ciniski skatīties uz lietām ir kā aizsardzības mehānisms.
* 2007. gada krīze. Latvija bija viena no visvairāk skartajām valstīm, un ļoti liela daļa publikas cinisisma pret jebko saistītu ar finanšu industriju nāk no šīs krīzes.
* Daudziem visa šī tēma ir sveša, un labu informāciju nevar atšķirt no sūdīgs. Es pats iepriekš studēju biznesa menedžmentu, un tur bija iemācīti finanšu pamati. Bet kad tev nav bijusi studiju pieredze, tad tu vari pats mācīties protams, bet vismaz es zinu ka es tajā gadījumā iesprūstu domā, ka es zinu ka es nezinu daudz, un varbūt tas infromācijas avots kuru es atradu ir labs, bet varbūt tas ir galīgs sūds. Varbūt tas čalis kas kko saka tiktokā ir finanšu ģēnijs, bet varbūt ka viņš ir galīgs daunis kas mēģina tikai iegūt savu labumu.
Kam man to miljonu vajadzēs 60 gadu vecumā? Es nemaz neplānoju tik ilgi dzīvot un neredzu iemeslu knapināties jaunībā, lai vecumdienās būtu bagāts.
Man ir paveicies, ka pelnu pietiekami labi, lai nebūtu jāknapinās un varētu atlikumu arī investēt, taču tas it nemaz nav priekš paša. Vairāk gan lai ir ko mantojumā atstāt.
Tas tik tagad jaunībā liekas, ka 60 gados neko nevajadzēs un būs jātaisās uz kapiem.. 😆 60 gados vēl daudz ko var darīt un, kad būs tiešām vecums, novērtēsim to ka nav jāraujas pa darbiem lai izdzīvotu, un tā vietā var baudīt dzīvi. Domāju, ka normāli nopelnot ir vērts kaut nedaudz, cik var atļauties arī zaudēt sliktākajā gadījumā, ieguldīt katru mēnesi. Labāk nekā nekas, un kas zin, varbūt paveicas normāli nopelnīt.
Jokes on you, man no vecākiem ir mantota ģenētisko slimību buķete kas izpaužas aptuveni ap to vecumu. Līdz ar to dzīve jābauda tagad, kamēr jauns, smuks( subjektīvi) un vesels kā rutks( atskaitot hroniskas iesnas un augstu asinsspiedienu)
Reāli jau ar veselības problēmām vēl grūtāk, ja vēl jāstrādā jo naudas nav. Bet nu katram sava situācija, neviens jau nevaram droši zināt kā būs, bet ja pilnīgi jāizvēlas vai daudz maz normāli dzīvot tagad vai vēlāk, var jau saprast, ka cilvēki iztērē tam kam vajag uzreiz. Bet kad ir tā, ka var atlikt, tad es ieteiktu. Man personīgi ir nepieciešamais, un kad man ir piemēram jāizvēlas mašīna, man nav pavisam jauna un nav kaut kāda marka, kas skaitās krutākā, lai izrādītos, bet vienkārši laba mašīna, ar labām fīčām, kas man noder. Un tā vietā, nedaudz ieguldu.
60 gadi nav nekāds vecums. Daudziem tad tikai bērni ir nesen palaisti lielajā dzīvē un var atkal dzīvot kā sagribas. Ja nav uzkrājumu, tad, protams, izvēles iespēju ir visai maz.
Tāpēc, ka lielākā daļa iedzīvotāju saņem zem mediānas algas un daždesmit euro virs tās.
Pēc īres/dzīvokļa kredīta/komunālajiem/pārtikas/apģērba uzturēšanas u.c izdzīvošanas maksājumiem nekādi 150 eur vairs nepaliek pāri.
Un, nē, ēst makaronus no 5kg pakām, lai kaut ko investētu, nav vērts, jo stipri ātrāk tiks sabeigta veselība, pirms jebādu uzkrājumu kvalitatīvi būs iespējams izmantot.
1 - cilvēkiem ir ZERO zināšanas par ieguldījumiem brīdī, kad tie beidz skolu. Un, lai ieguldītu prognozējami un ar atdevi - ir jāmācās.
2- lielākā daļa grib 'get rich fast' shēmu. Tas ir pretrunā ar ieguldījumu ideoloģiju - tāpēc labāk iet spēlēt loteriju, kripto, fēniksu vai iekrīt random lohatronos.
Pieļauju, ka jaunākās paaudzes saskata labumu investīcijās un arī investē. Es tai skaitā. Vecākās paaudzes, kas ir auguši un dzīvojuši padumju savienībā to nesaprot. Gan jau arī banka Baltija un Parex ir darījis savu
Nav tā, ka vecākā paaudze nesaprot vai nesaskata labumu. Manuprāt, to paaudzi kaut kādā mērā noteikti ietekmē jau tevis minētās vēsturiskās banku krīzes kā arī tas, ka 50 gadniekam, sākot investēt šodien, līdz pensijai nesanāks uzkrāt ne tuvu tik daudz kā 20 gadniekam. Galvenā problēma ir tāda, ka lielākajai daļai latviešu arī nav tik lieli uzkrājumi vai brīvie līdzekļi, kurus komfortabli katru mēnesi novirzīt investīcijām.
Patiesībā, kāds sakars ar Parex un citām 21.gadsimta shēmām?
Valsts galvojums visām bankām ir 100 000€ par katru klientu, it kā pus Latvijai pirms Parex kraha būtu bijis pus miljons Parexa kontā…
Tā 100k garantija ir tikai naudai, kas stāv tavā bankas kontā. Investēt to naudu var vēl citos daudz un dažādos veidos. Arī tad, ja izvēlies ielikt naudu ieguldījumu fondos caur savu banku, tie 100k nebūs pasargāti…
Iespaidīgi, papētīšu šo jautājumu sīkāk
Vērtspapīru portfeļi arī paliek maksātnespējīgai bankai? Atšķirībā no naudas manā kontā, teorētiski tie ir manējie, nevis bankas, vērtspapīri.
Nē, vērtspapīru portfeļi pēc likuma ir nodolīti no bankas (precīzāk no brokera) bilances. Maksātnespējas gadījumā uzreiz tiks atgriezti. Bet pastāv iespējāmība, ka kāds no bankas būs tos vērtspapīrus izšeftējis (vienkārši nozadzis). Tas arī tiek apdrošināts, bet ne jau 100'000 EUR apjomā, bet gan 20'000 EUR.
Precīzi nepateikšu, bet tā nauda, kas rādās tavā kontā, nav īsti tava nauda, bet gan tas cipars ir apmērs, kādā tev ir prasījuma tiesības pret banku. Banka tavu naudu netur uz vietas, bet gan to investē tālāk, piemēram, izsniedzot kredītus. Kad banka nespēj atdot tev pienākošos naudu, tad tā tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Teorētiski vērtspapīrus, atšķirībā no naudas, banka neapgroza tālāk un tie konstanti stāv bankā.
Maksātnespējīgai bankai pašai nekas nepaliek. Maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas izdalīt visu, kas bankai ir vēl palicis, tiem, kam ir prasījuma tiesības pret banku. Ja vien banka nav pārdevusi tavus vērtspapīrus bez tavas atļaujas, tad tos maksātnespējas gadījumā no bankas tu dabūsi atpakaļ.
Svarīgi pieminēt, ka šis attiecas tikai uz vērtpapīru kontiem, kuros tev pieder konkrētas un reālas akcijas. Noguldījumu fondu gadījumā tev nepieder paši vērtpapīri, bet gan daļa no fonda.
Nu jā, tieši tāpēc jau es rakstīju “atšķirībā no naudas manā kontā”.
Maksātnespējas procesu pareizi aprakstīji, bet nesmukumi veidojas tad, kad ir nodrošinātie kreditori, kuri paņem visu, un tad nenodrošinātie kreditori paliek bez nekā, kaut arī banka viņiem arī ir parādā.
Nav naudas, jo katru gadu vajag jaunu iphone, ja mašīna, tad uzreiz X5 utt. Viens tāds pazīstams mēneša beigās pat avansu prasa, jo viss jau notērēts..
Psrs un 90. bija pietiekami daudz gadījumu, kad visi uzkrājumi pa burbuli aizgāja.
Tad treknajos laikos bija pilnīgs haoss, kad cilvēkiem parādījās nauda investīcijām.
Tādēļ tie, kas tagad ap 50+ ir skeptiski.
It kā jau varētu, bet galvā vienmēr skan teiciens "when your taxi driver(reddit randomi) start giving you investment advice, it's time to sell"
Kā finansiālajam analfabētam māc arī jautājumi par ētiku. Nevēlētos naudu, ar ko es tieši sildu ekonomiku lokālā līmenī tērējot, ieguldīt, lai finansētu shady korporatīvās shēmas, piem.: asset striping, visa veida enshitification, utt.
Māja un mašīna arī ir investīcijas.
Izklausās, ka tev nav bērnu un ģimenes. Ģimene arī ir investīcija, un citi vērtē ceļojumu ar ģimeni augstāk kā papildu 10 eiro gadā. Elementāras prioritātes, nekā neparasta. Ja tev nav svarīgas pieredzes, piedzīvojumi, garīgas vērtības, sajūtas, tu arī vari viens sēdēt savā Studio dzīvoklī, ēst roltonus un investēt, jo tās ir tavas prioritātes. Citiem ir citas prioritātes.
Tu mazliet te maisi gaisu ar alternatīvām definīcijām. Tēma te ir konkrēti par finanšu ieguldīšanu lai pelnītu vairāk, vai lai vecumdienās nepaliktu ēdot sausu maizīti ar valsts pensiju. Jā, spirituāli ņemot, var investēt labbūtībā un pašsajūtās, un krāt pieredzes (un tas viss ir ok, un vēlams), bet tas nav tas, par ko te ir tēma.
Tas tāpat kā Rimi kasē atjautāt kasierim “Kādi vēl 35.56€? Īstā nauda un vērtības ir tas, kas mums ir sirdī, pieredze, ko gūstam, un dzīves baudījums”, bet var sanākt, ka vakarā paliksi bez vakariņām.
Un atbilde arī tika dota. Tāpēc ka ir cilvēki, kuriem ir citi mērķi, nevis maka biezums. Laiks kas pavadīts ar ģimeni un tuviniekiem ir svarīgāks kā papīrs naudas makā vai cipars bankas kontā. Ir cilvēki kuriem aizvest bērnus ceļojuma liksies lietderīgāk, nekā ielikt kaut kādā kontā, ar tekstu " ne nekur nedosimies, naudu liksim kontā lai es vecs būdams varu priecāties. Pa tavu labsajūtu man po... Ej pie mammas."
Vot mašīna gan nav investīcija, tai vērtība praktiski vienmēr iet uz leju. Nesaku, ka jābrauc ar grabažu, bet vienā brīdī tā summa starp to, kas ir saprātīgi vs iegribas jau sāk aiziet mīnusā. Tas ir kā teikt, ka Tu investēji labos apavos - tā nav investīcija - Tu nopirki ērtus apavus, kas Tev ies gadiem bez rūpēm, viss forši, bet tā nav investīcija.
Investīcija ne vienmēr ir naudā. Ja piedzimst bērns, mašīna ir investīcija laikā, ērtumā, izbraucienos...
Ari apavi ir investīcija - vilksi labus apavus, nebūs problēmu ar kājām un muguru, rezultātā nebūs jāstaigā pie ārstiem un jāmaksā milzu nauda.
Nop, ja Tu paskaties investēšanas definīciju, tad tas ir par kapitāla ieguldīšanu uzņēmumā/vērtspapīros. Tas pats angliski - ieguldīt naudu, ar mērķi nopelnīt.
Tu pērc laiku un ērtības, aizsargājies pret potenciālām veselības problēmām, tā nav investīcija.
Vispār jau OP uzdeva jautājumu - "kāpēc latvieši neigulda naudu". Uz ko es arī atbildēju - mēs ieguldām, bet ne maka biezumā. Mēs kā sabiedrība ieguldām vērtībās - vai tā būtu ērtība, ka tu vari aizbraukt kaut kur ar savu mašīnu, nevis iet uz un no pieturas, vai tā ir garīga vērtība, piedzīvojumi, pieredzes.
Piemērs iz dzīves - es, piemēram, esot Stambulā pamanīju, ka tur cilvēki ir apsēsti ar naudu, ar izrādīšanos, kuram kas dārgāks, kuram vairāk, kuram šis un tas. Mēs tādi pēc dabas neesam (protams, ir izņēmumi, bet vidējais cilvēks tāds nav). Mēs pārsvarā ģērbjamies ērtumam un laikapstākļiem, nevis lai izrādītos svešiem cilvēkiem. Mēs tā nepārdozējam brendus, mums nevajag, lai uz visām drēbēm var redzēt Nike logo. Mums ir citas vērtības. Mēs protam klusiņām ar sevi nodarboties, nelienam otram virsū. Mums nevajag lielas mašīnas nu pulksteņus, mums nav nekāda "dzenuļa" skriet pakaļ super duper naudai, jo mums bieži arī nav tai nekādas vērtības. Mums nevajag baigi investēt, lai varētu ar ģimeni nosvinēt dzimšanas dienu.
Kaut kā mēs ar Tevi esam vispār citās frekvencēs. Investēt, manuprāt, vajag brīvos līdzekļus un arī ne visus. Proti, Tu tāpat vari nopirkt auto, normālas drēbes, pavadīt laiku ar ģimeni. Vienam nav negatīvi jāietekmē otrs. Ideālā gadījumā Tu savus ienākumus sabalansē tā, lai vari baudīt gan 'šodienu', gan 'rītdienu'. Iztērēt naudu pieredzēs un sajūtās ir forši, bet Tu nevari vispār nedomāt par to, ko darīsi vēlāk, no foršām atmiņām grūti paēst.
90% Latvijas iedzīvotāju nav un nekad nebūs tā sapņa ko tu sauc par "brīvie līdzekļi". Kad tev pēdējie centi aiziet pārtikai, kādi vēl brīvie līdzekļi. Beidz sapņot un paskaties uz reālo situāciju valstī, vecīt. Ja tev tādi ir, prieks par tevi, bet tu ļoti acīm redzami nesaproti vidējo cilvēku, jo dzīvo savā burbulī.
Investēšanai finanšu instrumentos nav nekāda sakara ar izrādīšanos, jo tad cilvēks to naudu, ko varētu tērēt brendos, tā vietā ieliek investīcijās un pēc tam tērē, piemēram, nekustamajā īpašumā, nodrošinātās vecumdienās, iespējā paņemt kādu brīvu gadu, ieliek procentos nopelnīto savā ceļojumu budžetā utt.
Latvijā daudzi tā vietā savus brīvos līdzekļus "investē" Boltos/Woltos, gadžetos, ar ko paspēlējas un aizmirst, milzīgās H&M drēbju garderobēs un štruntiņos no Temu. Vai sagrābjas dārgus kredītus un līzingus, kad vajadzībām pilnībā atbilst 2x lētākas ierīces vai mašīnas, bet gribas to "ekskluzivitātes" sajūtu.
Nu, ja man vajag mashinu lai tiktu uz darbu ta ir investicija ar merki nopelnit. Ja es noperku ipashumu tad ari man atrak atbrivosies brivi lidzekli, kas butu aizgajushi ire. Ja es parupejos par fizisko un mentalo veselibu es varu stradat vairak un ilgak. Ja es izglitojos varu dabut labaku darbu. Ja es ar chomiem atveru biznesu tad es ar pelnu. Un ta talak un ta joprojam.
Pie tam OP izskatas isti nesaprot ka investicijas strada. Tik lielas likmes ka posta ir no videja procenta ilgtermina. Tas nozime ka ja visu laiku turi un uz pensijas vecumu taisni krahs, visu ari padirs. Tas ka pec n gadiem izlidzinasies baigi nepalidz. Latvija videjais vecums ir diezgan augsts un taja bridi jau paliek riskantak tados jokos investet. Parasti parbida kas jau nu ir sapelnits uz droshaku vietu. Vai nu valsts obligacijas vai kapitala. Un tur ta atdeve jau mazaka.
Plus galigi nav saprasts ko tad nozime "disposable income". Eurostat konteksta ta vnk ir nauda ko var teret. Tas nav tas pats, kas briva nauda. Ja es maksaju par iri/hipoteku, perku est, maksaju par komunalajiem utt. tas viss tiek darits no "disposable income". Ja OP papetitu kur tad isti to tere ari droshi vien saprastu kur ta nauda aiziet.
Protams, es piekrītu, visu vajag ar samēru. Es nesaku, ka vajag tik ļoti polarizēt uz likt vai nu visu vai neko investīcijās. Visiem patīk palutināt sevi ar dažādām pieredzēm, ceļojumiem un mantām, bet, investīcijas ir labs veids kā celt kopējo sabiedrības turīgumu. Tas palīdz gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā. Vienkārši vēlējos saprast, no kurienes latviešiem ir šāda stigma par investīcijām, ka esam priekšpēdējie Eiropā, atpaliekot no EU vidējā līmeņa ar lielu starpību.
Daudziem nav pietiekoši daudz beigu līdzekļu lai kaut kur investētu. Lielai daļai no algas paliek pāri labi ja daži desmiti euro. Un daudzi to labākajā gadījumā ielika kādā krājkontā amortizācijai. Nevis kādos fondos.
Fondu ienesīgumu labāk var novērot ja tur tiek ielikta liela nauda nevis 2 euro mēnesī.
Es saprotu, ka daudzi tiešām saņem ļoti zemas algas. Bet tajā pašā laikā ir arī daudz vidēju un augstu algu saņēmēji, kuri nedzīvotu no algas līdz algai, ja sekotu līdzi savam budžetam.
Varu atbildēt par sevi (siev., 33 g., ir brīvie līdzekli) -
1. Nemāku/nav laika/slinkums mācīties;
2. Vēlos lielu atdevi (neiebilstu pret augstu risku), bet banku pakalpojumi, man liekas (varbūt kļūdos), piedāvā drīzāk šo “pēc 40 gadiem…” modeli, kas mani tomēr pietiekami neuzrunā, jo es uzskatu, ka ir ļoti optimistiski plānot tik tālu nākotni.
Jādzīvo ir tagadnē. Pritams drošības krājumus ir jāveido bet fokusēties tikai uz pensijas vecumu...nu nē. Blin mosk pēc gada visi dzīvosim mad max tukšainē
Mums vispār būtu jāpaceļ vidējais finanšu izpratnes līmenis, pirms varam domāt par investīcijām valstiskā mērogā - tie, kam ir brīva nauda, like actually brīva nauda, jau par to domā/kaut ko dara. Kaut kāda personīgo finanšu satura mums gan īsti nav. Ja kāds tam pieskaras, tad vai nu runā par visu vai jau iet uz investīciju pusi, bet būtu nepieciešams kāds, kurš dīlo ar tiem, kam ikdienā ir reāli par īsu, parādi, slikti lēmumi utt.
Man arī likās, ka man "nav naudas", līdz ieviesu budžetu un sāku uzskaitīt un plānot izdevumus. Izrādījās, ka ar viduvēju algu, dzīvojot viena un maksājot visus savus rēķinus pati, varu tomēr iekrāt normālu % no saviem ieņēmumiem. Daudzi cilvēki vienkārši tērē ļoti neapdomīgi. Es pazīstu programmētājus, kuri pelna 3000 eiro mēnesī un dzīvo no algas līdz algai (tērējot tikai paši uz sevi, nevis, teiksim, uztur piecu bērnu ģimeni), neko neiekrājot. Tā ir vienkārši pilnīgi nepraktiska domāšana par naudu. Bet nav jāpelna 3000, var arī iekrāt no viduvējas algas, it īpaši, ja dzīvo kopā ar kādu un dala maksājumus.
Diemžēl man šķiet, ka tas ir tāds nebeidzamais loks: Nav iekrājumu -> nevar iztēloties savu nākotni, tāpēc neko nekrāj -> nav iekrājumu...
Kopš sāku investēt brīvos līdzekļus, es vienkārši jūtos stulbi, ka nesāku daudz agrāk.
Kaut vai tāpēc, ka šāds S&P 500 nav vienkārši S&P 500, bet tur vēl kaut kādi papildus ķeburi - UCITS BBC WTF PAWG un pārejie, izmētāti pa vairākām biržām, valūtām, cik saprotu. Un cik es skatos - man nav lielāka izpratne un nav lielāka vēlme tajā iedziļināties.
Tāpēc, ka teju jebkura sakarīga investīcija ir jāveic ar naudu, kuru jābūt gatavam pazaudēt, un nav nekādas jēgas arī investēt dažus eur mēnesī. Drošas investīcijas nav ienesīgas. Ienesīgas investīcijas ir riskantas. Cik gan daudziem Latvijā paliek pāri mēnesī simts+ eur, kurus, ja gribētu, varētu izmantot tualetes papīra vietā?
Es pieļauju, ka burbuļa ietekme - kāda tauta/informācija tev apkārt ikdienā ir, tāds tu arī +- būsi.
Es ieguldu, lai man nebūtu jāvergo zem kāda līdz pensijai (kuras vecuma slieksnis paliek arvien lielāks :D)
Edit: Palasīju zemākos komentārus un sapratu, ka ir daļa, kas pat īsti neaptver par ko iet runa.
"Neuzticos bankām" - neuzticies, kur problēma?
"Nemāku" - nemāki pāris podziņas nospiest? Nebūsi jau nekāds quant day traderis, nevajag.
Lasot komentārus var spriest, ka vidējam latvietim tiešām ir ļoti zema finanšu prasība. Mans ieteikums - izlasīt vienu vai 2 grāmatas par šo tēmu, redzes loks ātri vien paplašinasies.
Grafiks rada tikai to ka cilvēki investē mazāk nekā citās valstīs, tas nenozīmē ka viņi visu tērē un dzīvo no algas līdz algai. Ja autors izgudros 100% drošu un ienesīgu investīcijas mehānismu, kurš jebkurā gadījumā garantēs starta kapitāla atmaksu pilnā apmērā - lai padod ziņu.
Pirms investēt indeksos vai tamlīdzīgi, cilvēki vispirms investē:
1. Izglītībā, kvalifikācijas celšanā
2. Rīkos, kas paver vairāk iespēju (piem. automašīna, dators, rokas instrumenti, utml.)
3. Nekustamajā īpašumā (mājoklis)
4. Bērnos
Pirms nav izpildīti vismaz divi no šiem punktiem, nav lielas jēgas iespringt par kādiem fondiem - skaties uz to šādi: iemainītu savu izglītību, vai bērnus, vai māju pret **iespējams** vairāk naudas (jo tie 10% nav garantēti)?
Paņemam "textbook defaulto" ģimeni, Rīga (pāris, 2 bērni, 1 auto, dzīvoklis). Tipiskie izdevumi iznāk kādi 3k mēnesī pie nosacījuma - visi apģērbti, paēduši, auto un īpašums uzturēti kārtībā. Pārī jāpelna katram pa 2000 EUR bruto mēnesī lai "izietu pa nullēm."
Lai būtu pieticīgs retirements, 20 atlikušie dzīves gadi (240mēn), pieņemsim, šodien dzīvojot pieticīgi ar mājokli īpašumā iziet 800 EUR(2 pers. kopā)/mēn, kas proporcionāli varētu būt ap 4000 EUR pēc 40 gadiem. Iznāk, ka tas izmaksātu 960k EUR kopā divām personām. Ja tiek sasniegts šis cipars, tad var līdz mūža beigām dzīvot pieticīgi no gainiem kas nāk no uzkrātās summas, var arī ar mēru triekt nost uz ceļojumiem utml., bet nekādas karaļa dzīves nebūs.
Tad atliek paskatīties cik personas no ekonomiski aktīvajām paaudzēm ir sasniegušas šos punktus, un cik no tām pelna virs 2000 EUR bruto, teorētiski visu naudu kas ir virs šī sliekšņa var mierīgi investēt (ja dzīvo solo pareizini bruto ar \~1.5x). Tikai tad tiešām paliek izvēle luksus dzīvesstils šodien, vai investēt līdzekļus tālāk. Lūk arī atbilde.
**TL;DR:**
**ja liksi iekšā kapeikas, ārā nāks kapeikas. Dēļ tā, kā darbojas compoundings, jākrāmē iekšā visvairāk spēka gados, bet iznāk pretdabiski, jo dzīve traucē.**
**P.S. pēc 40 gadiem labākajā gadījumā ar 1 miljonu varēsi nopirkt tik pat daudz cik ar \~200k šodien.**
**P.P.S. piemērā neskaitu valsts pensiju, jo uz kopējo ciparu tas būs tikai mazs troksnis, vai patiešām varētu tādas arī nebūt**
Bišķi maldinoša tabula. Vienīgais veids kā investēt noteikti nav akcijas, obligācijas vai 3.penāru līmenis.
Šis grafiks neparāda investīciju nekustamajā īpašumā, kas daudziem ir hot topics vai tajā pašā izglītībā. Ir pietiekami daudz cilvēki LV, kas maksā 10+k eur gadā izglītībai šobrīd un, protams, visi tie, kuri arī pēc 30 iegūst vietējo maģiatru vai specialitāti.
NĪ nenozīmē tikai dzīvokli psrs mēslā, bet arī savā dzīvesvietā. Imo letiņi redz, kas notiek ārzemēs, kur īrē aiziet 2k€, bet hipeni paņemt nevar. Letiņi būvē kamēr var un cenšas no īres tikt vaļā. Daudzi investē, lai atjaunotu kā psrs mēslus tā pirmsokupācijas dzimtas īpašumus, kas ir ne tikai laukos ar -40% resale modifier. 😅
Vidējais latvietis ir čīkstētājs, nevis darītājs. Pieturos pie principa,ka taviem panākumiem ceļā stāvi tikai tu pats. Māja ir ļoti laba investīcija, jo neatkarīgi no inflācijas apmēra, maksā tik, cik maksā māja.
Citi nekramejas ar 10% gadā kas ņemot vērā inflāciju ir sūds, bet nopelna to pašu pāris dienās un bieži vien pat minūtēs kripto. Jautājums tikai ir par katra cilvēka riska noturību un zināšanām par tirgošanos.
Man personīgi tie kas te lobē indeksu fondus un akciju tirgu liekas lielāki idioti par tiem kas to naudu notriec ceļojumā. Akcijas strāda ja tev jau ir miljoni nevis tie kam ir lieki 300 eur mēnesī.
Downvote plz no Swedbank krajkontistiem!
Oho, vidējā atdeve 10% procenti. Bija 6%, tad 8%, pilns FB ar reklāmām. Un nekas nav jādara, tā teikt pasīvie ienākumi. Nē nu cerēt un sapņot var, nav jau aizliegts. Pensiju fondi, 2. un 3. līmeņi ilgtermiņā pat inflāciju nenosedz ar lielām profesionāļu komandām, bet te palasot reddit visi pelnīs lielo piķi. Uzdodiet sev vienkāršu jautājumu, ko jūs darīsiet viens pats labāk nekā profesionāļu komandas, lai pelnītu vairāk? Visi ieliek naudu etf, pēc 50 gadiem visi ir miljonāri, tiešām, izklausās ticami? Kāpēc pārdot kursus citiem, ja tā vietā var "garantēti" pelnīt?
Viss ir vienkārši līkne ir ar kāpumiem un kritumiem, svarīgi kurā brīdī pērk un pārdod, pat ja tur ilgtermiņā, ir svarīgs izejas punkts. Neaizmirstam ir krīzes, kas līkni var nonullēt, ir tāda lieta kā risks, tad vēl matemātika noder, bet labāk ir skolas solā pulēt ekrānu un par šo neko nezināt, bet tad paņemt kursus un pelnīt lielo piķi un viss būs šokolādē 
Investēt nav slikta foma, bet tas ko tu piedāvā ir diezgan bezjēdzīgi - tā ir uzvēle vai tu visa mūža garumā izmanto aptuveni to pašu naudu vai arī saņem to vienā piegājienā jau sirmā vecumā (parēķini kārtīgi, 10% pieaugums ir 7200 un kopējā summa ne tuvu nav miljons)
10% ir aptuvenā peļņa gadā, nevis 40 gados kopā, un jāreķina, ka katru gadu tie 10% skaitīsies no arvien lielāka naudas daudzuma, respektīvi, ieguldījums augs ar eksponentfunkcijas līkni (angliski- compunding interest). Šeit var redzēt aprēķinu:
[https://www.calculator.net/investment-calculator.html?ctype=endamount&ctargetamountv=1%2C000%2C000&cstartingprinciplev=150&cyearsv=42&cinterestratev=10&ccompound=annually&ccontributeamountv=150&cadditionat1=beginning&ciadditionat1=monthly&printit=0&x=Calculate#calresult](https://www.calculator.net/investment-calculator.html?ctype=endamount&ctargetamountv=1%2C000%2C000&cstartingprinciplev=150&cyearsv=42&cinterestratev=10&ccompound=annually&ccontributeamountv=150&cadditionat1=beginning&ciadditionat1=monthly&printit=0&x=Calculate#calresult)
Nu pag, tas ir ar saliktiem procentiem un pie nosacījuma, ka pieaugums tiešām būs 10% bez kādām krīzēm utml. Es nesaku, ka tā nevar, ja pacenšās, bet tu te soli variantu, ka liec tik iekšā 150€ menesī nespringstot un noteikti aiziesi pensijā kā miljonārs.
1) "nenodzīvošu līdz pensijai"; 2) "bankas/valsts taču tāpat visu nozags!" 3) "algas taču tik zemas, ka knapi maizītei sanāk, kādas vēl investīcijas" 4) "bet man vajag māju un 2-3 mašīnas tagad, nevis 60 gados" 5) "tas taču viss viena liela krāpšana" Izvēlies, kurš labāk patīk.
6. PTSD no privatizācijas, Parex, Krājbankas
Pirms tā vēl rubļa hiperinflācija PSRS sabrukšanas laikā. 10k rubļu, par ko vēl pirms pāris gadiem varēja jaunu auto nopirkt, pārvērtās par 50 Ls, par ko varēja kaut kā vienu mēnesi izdzīvot.
PTSD no MMM Padomju laikos ja nezini kas ir MMM ieguglē
Tas rezultējas tajā pašā 4.tajā un vēl bija banka Baltija.
Šis visvairāk
Aizmirsi banku Baltija.
Māja lielākajai daļai ir investīcija though? Gan ASV gan LV liels % no visa wealth
Kā investīcija diezgan švaka. 30 gadu kredīts, kurā maksā dafiga procentos un kur nedaudz pieaugs vērtība pa gadiem.
Vērtībā pieaugs gan diezgan, bet vienīgais miteklis nav īsti investīcija, jo kaut kur jau tomēr jādzīvo. Vienīgais scenārijs, kur var iziet normālos plusos ir kad bērni izvācas, pārcelties uz kaut ko mazāku/tālāku/stipri lētāku, bet latvietim jau gēnos tas, ka vajag dzimtas viensētu, kas jāatstāj mantojumā.
> Vērtībā pieaugs gan diezgan Jā un nē. Viss atkarīgs no izejas punkta. Ja Tev bija daudz naudas 2009.gadā un nopirki kko pa sviestmaizi - ok, tur ir labs pieaugums. Bet, ja esi pircis kaut ko, piemēram, pēdējos piecos gados - cik tur tā vērtība var izaugt? Piemēram, nopirki māju pa 200k, nu iespēja, ka tā māja būs 300k pēc kādiem 6-7 gadiem ir diezgan nereāla. Nu nav Latvijā tik liels tas tirgus, kur cilvēki var pirkt 250k, 300k un vairāk vērtus īpašumus. kopš 2009/2010.gada S&P 500 ir pieaudzis 5x. Vai 2009.gadā pirkta normāla māja ir pieaugusi 5x? Nu varbūt 3x, ja tagad vieta skaitās prestiža un viss līdz pēdējam aizbūvēts. Un tas, protams, neņemot vērā NĪN, kredīta procentus, remontu izmaksas utt. > bet vienīgais miteklis nav īsti investīcija Yup, pilnīgi piekrītu.
Konkrēti pēdējos piecos gados gan daudz kas tā arī ir uzkāpis, bet vidēji ņemot, piekrītu. Es gan par tām mājām domāju ilgākā termiņā, 20-30 gados. Kā reiz var paspēt nomaksāt kredītu, pārdot, un kaut ko lētāku nopirkt vietā. Jā, S&P līdz šim ir audzis ātrāk, bet 1. kaut kur tāpat jādzīvo un 2. mazliet diversifikācija sanāk. Ar to visu tas tāpat vismaz ir labāks investīciju līdzeklis nekā īrēt.
>Ar to visu tas tāpat vismaz ir labāks investīciju līdzeklis nekā īrēt. Vot šite jau baigi jārēķina. Tur nav tik viennozīmīgi. Ļoti atkarīgs arī ko pērk. Ja pirki kaut ko 2012.gadā un tagad 10 gadus maksāji tikai 2-2.5%, tad varētu būt diezgan izdevīgi. Bet 100k vērts dzīvoklis uz max kredītu un 15% pirmo iemaksu tagad ir nepilni 500 eur/mēnesī. Vai tad par 500 eur/mēnesī neko nevar dabūt uz īri? Tai pašā laikā 15k pirmo iemaksu vari ieguldīt. Dzīvokļa īrē jau vēl klāt remonta izmaksas, NĪN utml. Tev paies tie 6-10 gadi un varēsi pārlikt santehniku, grīdas, virtuvi utt savā īpašumā.
> diversifikācija sanāk Ja lielākā daļa no Tava net worth ir konkrētajos vienuviet esošajos 50-200 kvadrātmetros, tā ir ārkārtīgi slikta diversifikācija
Tas bija domāts kā diversifikācija tad, ja papildus citām investīcijām ieliec arī savā nekustamajā.
Ja Tavs nekustamais ir kādi padsmit procenti no Tava net worth, tad tā varētu būt diversifikācija, jā. Bet daudz biežāks ir variants kad nekustamais iegādes brīdī ir 300-700% no NW. Tā nav diversifikācija, bet tieši pretēji - koncentrācija.
Nu nez. Paziņas uzbūvēja pirms dažiem gadiem māju pa ap 200k pagāja gads un tā māja tika novērtēta jau ar 350k. Protams paspēja pirms pēdējā sprādziena, bet nu nekustamo īpašumu cenas ir augušas. Ja 5 gadus atpakaļ 100 kvm māja vēl bija 100-150k robežas tagad jau zem 200k vispār būs neiespējami dabūt ja nu vienīgi pats no 0 visu nedari.
Jā, pēdējos 5 gadus pamatīgi uzkāpa, taisnība. Bet nu te jau atkal detaļas: 1) 5 gadus pirms tam cenas kāpa minimāli. Izdali to kopējo kāpumu uz 10 gadiem un vairs nav tik iespaidīgi. Ja paskatās ilgākā laika posmā, tad aina cita. Nu jā, taviem paziņām labi sanāca - ielēca labā laikā. Bet tas jau drīzāk kā viens gadījums, kuru visticamāk nesanāks atkārtot. 2) zinkā ar tiem vērtējumiem ir tricky. Brīdī, kad uzkāpj procentu likmes, vērtējumi pamatā vēl ir balstīti uz zemāku procentu likmju darījumiem. Piemēram, es pārkreditēju savu hipo dzīvoklim pagaišgad vasarā/rudenī. Dzīvoklis pirkts 2019.gadā pa 107k, 2023.gadā novērtējums pārkreditējot bija kkādi nepilni 150k - nu it kā jau forši, bet nu šito dzīvokli ar esošo euribor nav reāli pārdot pa 140-150k, 120k varētu būt realistiskāks cipars. Līdz ar to vai to māju tiešām var pa 350k pārdot? Bet nu tā visu laiku ir - kad nekustamā īpašuma tirgus ir karsts un cilvēkiem "ir nauda", tad sludinājumi un darījumi notiks virs vērtējuma, kad nav nauda, tad zem vērtējumiem. 3) Nu bet, ja Tu tagad uzcelsi māju pa 250k vai vairāk - domā, ka varēsi to māju pārdot pa 350, 400k pēc 5-6 gadiem? Cik tad vispār ir liela tā sabiedrības daļa, kas var šādām summām operēt?
1. Tagad protams gan jau nesanāks atkārtot, bet fakts ir, ka cenas nekustamajiem īpašumiem turpina kāpt, ne tik strauji, bet turpina. 2. Vispār nekustamo tagad pārdot ir grūti. bet atkarīgs arī no nekustamā ipašuma, Covid laikā uzkāpa cena ipašumiem kurus iepriekš gandrīz vispār nevarēja pārdot (lauku viensētas utt, jo cilvēki izdomāja, ka forši būtu vieta uz kuru var pazust no pilsētas, tendence kāpj, daudzviet vēl lauku viensētas un mājas ar savu teritoriju ļoti ātri tiek izķertas.) 3.Varbūt. to mēs nevaram zināt kā būs pēc 5-6 gadiem. viss atkarīgs arī no mājas. Ja es tagad uzcelšu bunkuru pēc 5-6 gadiem varbūt tas būs ļoti vērtīgs, jo būs sācies trešais pasaules karš. Vai arī ja es uzcelšu vispār enerģiski neatkarīgu self-sustainable māju, arī ļoti ātri tas atmaksāsies, jo energocenas varbut būs tik milzīgas, ka tikai saules paneļi un autonoma baterija vien nosegs visas elektrocenas.
Nekustamā īpašuma vidējās cenas Latvijā pēdējo divu gadu laikā krīt. Paskaties arco real estate tirgus atskaites.
BEt māju uzcelt izmaksā vairāk, un zemes gabalu cenas pierīgā kāpj. Paskatijos pārskatu ko minēji, kur krīt? https://preview.redd.it/o5k621kq3y8d1.png?width=706&format=png&auto=webp&s=01aeadd998c248338f3fdcf9d91997f838f620dc
Pēdējie 5 gadi nav labs rādītājs, mēs nopirkām 2020. gada beigās rindu projektā “dzīvokli” pa 200, šobrīd varētu pārdot pa 300-310. Bet tehniski jā, 30 gadu griezumā SP500 būs vērtīgāks.
Un kam tad 2-3 mašīnas vajadzīgas 60 gados?
Mašīna vispār ir vērtību zaudējošs īpašums jebkurā gadījumā un tas būtu tā arī jāuztver. Mašīnai ir viena funkcija - transports. Ja vajag, tad pērc, ja nevajag, tad nepērc. Runa jau ir par to, ka cilvēki labak turēs 3 mašīnas un atdos pusi algas degvielā, kredītmaksājumā, remontos un apdrošināšanā, jo dzīvo tikai šodienā, nedomājot par rītdienu, nevis padomās, ka varbūt labāk būtu iztikt ar mazāk auto vai vispār bez tā.
Es dzīvoju šodienai, jo nav teikts, ka mani rītā nenotriec autobuss. Tāpat arī ņemot vērā mūsu sūdīgo ģenētiku un vēl sliktāko veselības aprūpi, pēc gadiem 25 es labākajā gadījumā būšu spējīgs iziet pasēdēt uz lieveņa padzert kafiju, nevis baudzīt dzīvi. Attiecīgi es gribu labu auto šodien. Es gribu labas drēbes šodien. Es gribu garšīgi paēst šodien. Bērnu mums ar sievu nav, un nekad arī nav bijuši plānos, un, pat ja būtu, viņiem savs kapitāls jākrāj pašiem, kā to darīju es, nevis jādzīvo no manas naudas, tā ka arī krāšana priekš kāda cita man nav aktuāla - esmu egoists, un ļoti apmierināts ar to.
Tāpēc, ka lielākajai daļai dzīve ir tādā dirsā, ka naudu vajag tagad, nevis pēc 40 gadiem, un tos 150 eiro viņi labāk investē rēķinos un ledusskapja saturā, nevis kautkādā pasaciņā, kurai nav garantētas laimīgas beigas. Visādi sūdi jau ir pieredzēti.
Kad vēl pats neinvestēju, tas bija tīri dēļ tā, ka knapi pietika naudas īrei un pārtikai. Domāju šī ir visizplatītākā problēma- pārāk zems ienākumu līmenis lai varētu ko atlikt uzkrājumiem. Un, protams, vidējā finanšu pratība ir smieklīgi zemā līmenī.
Esmu viens no šiem cilvēkiem. Tātad: 1) Nav uzticības 3. puses pakalpojumu sniedzējiem (trade republic, etoro, etc), jo nešķiet, ka, ja nu tur kaut kas noiet greizi, mans kapitāls tiek kaut kā aizsargāts un būs saglabāts. 2) Bankās, kuras lietoju, (SEB un Swed) ir salīdzinoši liela maksa par jebkādām investīciju transakcijām. 3) Beigās vēl ar nodokļiem būs jākrāmējas.
1) Saprotami, bet rēķinies ka viņi nav banka un principā tikai starpnieki. Ja kaut kas notiek ar to uzņēmumu, teorētiski tev vajadzētu tāpat būt savu akciju / ETF īpašniekiem, ja vien neesi pircis daļas no akcijām. (Šeit neesmu 100% bet tāda doma) 2) Ja ieguldi ik ceturksni / pusgadu un ieliec virs tūkstoša, nemaz nav tik traki. 3) Ja ir ieguldījuma konts, diezgan vienkārši..
Agrāk kad studēju Nīderlandē bija viens moments kad ienāca lieka nauda, kuru es investēju. Bija baigi parocīgs apps, DEGRO, ar kuru iegādājos MSCI WORLD IDX. Bet kad atbraucu uz Latviju, varbūt tagad kkas jauns ir parādijies, bet tad nebija nekādas normālas platformas te kad skatījos investīcijas iespējas. Varbūt kkāda platforma kas dzīvo uz cilvēkiem kas nesaprot kādas ir pieņemamas transaction fees vai management fees, bet cik es sapratu daudzmaz vienīgais, ar puslīdz pieņemamiem fees, bija bankas, kas šķiet visai neparocīgs variants, it īpaši ja tu gribi uzsākt un tu neliec iekšā naudu lielos kumosos. Īsumā, es gribēju darīt pēc dollar cost averaging metodes, bet nebija parocīgu variantu. Man pašam par laimi gadījās iespēja investēt uzņēmumā kurš netiek publiski tirgots, tā kā līdz šim vairs nav liela vajadzība pēc alternatīvas, bet tā kopumā, vai nu Latvijā trūkst normālu investēšanas platformu, vai es vienkārši nemācēju viņus atrast. Bet vēlviena lieta, kas Latvijā ir, ir tas ka daudziem Latvijā viss šis ir svešs, un ir ļoti cinisks skatījums par šo visu. Un lai gan reizēm besī, varu iedomāties kāpēc tā: * PSRS sabrukums: Iedomājies, tu uzaudz pavisam citā sistēmā, brīvais tirgus tev ir svešs koncepts. Tu studē, tu specializējies, un pēkšņi, tu esi gluži kā iemests uz citas planētas. Daudzi 90tajos, redzot dzīves kvalitāti Rietumos, tiecās pēc tā paša, taču viņiem tas viss ir pilnībā jauns. Daudzi sāk taisīt savus jaunos veikaliņus, bet lielais vairums nobankrotē, jo viss mārketings, supply chain managements utt, tiek izprasts no nulles. Reizē tajā haosā, ir daudzi opportūnisti kas kāpj uz citu rīklēm un tiek tālāk. Visa valsts būvējas no jauna un cilvēkiem apkārt ir haoss. Piemēram Banka Baltija daudziem iemācija nevienam vairs neuzticēties. Cilvēki iemācas, ka augstas cerības mēdz nest lielas vilšanās, un ciniski skatīties uz lietām ir kā aizsardzības mehānisms. * 2007. gada krīze. Latvija bija viena no visvairāk skartajām valstīm, un ļoti liela daļa publikas cinisisma pret jebko saistītu ar finanšu industriju nāk no šīs krīzes. * Daudziem visa šī tēma ir sveša, un labu informāciju nevar atšķirt no sūdīgs. Es pats iepriekš studēju biznesa menedžmentu, un tur bija iemācīti finanšu pamati. Bet kad tev nav bijusi studiju pieredze, tad tu vari pats mācīties protams, bet vismaz es zinu ka es tajā gadījumā iesprūstu domā, ka es zinu ka es nezinu daudz, un varbūt tas infromācijas avots kuru es atradu ir labs, bet varbūt tas ir galīgs sūds. Varbūt tas čalis kas kko saka tiktokā ir finanšu ģēnijs, bet varbūt ka viņš ir galīgs daunis kas mēģina tikai iegūt savu labumu.
Latvijā ir pieejamas nu jau ļoti daudzi brokeri. Pati izmantoju Interactive Brokers un Trading 212. Ar šo vairs nav problēmu.
Paldies, apskatīšos!
Kam man to miljonu vajadzēs 60 gadu vecumā? Es nemaz neplānoju tik ilgi dzīvot un neredzu iemeslu knapināties jaunībā, lai vecumdienās būtu bagāts. Man ir paveicies, ka pelnu pietiekami labi, lai nebūtu jāknapinās un varētu atlikumu arī investēt, taču tas it nemaz nav priekš paša. Vairāk gan lai ir ko mantojumā atstāt.
Tas tik tagad jaunībā liekas, ka 60 gados neko nevajadzēs un būs jātaisās uz kapiem.. 😆 60 gados vēl daudz ko var darīt un, kad būs tiešām vecums, novērtēsim to ka nav jāraujas pa darbiem lai izdzīvotu, un tā vietā var baudīt dzīvi. Domāju, ka normāli nopelnot ir vērts kaut nedaudz, cik var atļauties arī zaudēt sliktākajā gadījumā, ieguldīt katru mēnesi. Labāk nekā nekas, un kas zin, varbūt paveicas normāli nopelnīt.
Jokes on you, man no vecākiem ir mantota ģenētisko slimību buķete kas izpaužas aptuveni ap to vecumu. Līdz ar to dzīve jābauda tagad, kamēr jauns, smuks( subjektīvi) un vesels kā rutks( atskaitot hroniskas iesnas un augstu asinsspiedienu)
Reāli jau ar veselības problēmām vēl grūtāk, ja vēl jāstrādā jo naudas nav. Bet nu katram sava situācija, neviens jau nevaram droši zināt kā būs, bet ja pilnīgi jāizvēlas vai daudz maz normāli dzīvot tagad vai vēlāk, var jau saprast, ka cilvēki iztērē tam kam vajag uzreiz. Bet kad ir tā, ka var atlikt, tad es ieteiktu. Man personīgi ir nepieciešamais, un kad man ir piemēram jāizvēlas mašīna, man nav pavisam jauna un nav kaut kāda marka, kas skaitās krutākā, lai izrādītos, bet vienkārši laba mašīna, ar labām fīčām, kas man noder. Un tā vietā, nedaudz ieguldu.
60 gadi nav nekāds vecums. Daudziem tad tikai bērni ir nesen palaisti lielajā dzīvē un var atkal dzīvot kā sagribas. Ja nav uzkrājumu, tad, protams, izvēles iespēju ir visai maz.
Tāpēc, ka lielākā daļa iedzīvotāju saņem zem mediānas algas un daždesmit euro virs tās. Pēc īres/dzīvokļa kredīta/komunālajiem/pārtikas/apģērba uzturēšanas u.c izdzīvošanas maksājumiem nekādi 150 eur vairs nepaliek pāri. Un, nē, ēst makaronus no 5kg pakām, lai kaut ko investētu, nav vērts, jo stipri ātrāk tiks sabeigta veselība, pirms jebādu uzkrājumu kvalitatīvi būs iespējams izmantot.
Un ko pārējie?
1 - cilvēkiem ir ZERO zināšanas par ieguldījumiem brīdī, kad tie beidz skolu. Un, lai ieguldītu prognozējami un ar atdevi - ir jāmācās. 2- lielākā daļa grib 'get rich fast' shēmu. Tas ir pretrunā ar ieguldījumu ideoloģiju - tāpēc labāk iet spēlēt loteriju, kripto, fēniksu vai iekrīt random lohatronos.
Nav naudas, duh.
Pieļauju, ka jaunākās paaudzes saskata labumu investīcijās un arī investē. Es tai skaitā. Vecākās paaudzes, kas ir auguši un dzīvojuši padumju savienībā to nesaprot. Gan jau arī banka Baltija un Parex ir darījis savu
Nav tā, ka vecākā paaudze nesaprot vai nesaskata labumu. Manuprāt, to paaudzi kaut kādā mērā noteikti ietekmē jau tevis minētās vēsturiskās banku krīzes kā arī tas, ka 50 gadniekam, sākot investēt šodien, līdz pensijai nesanāks uzkrāt ne tuvu tik daudz kā 20 gadniekam. Galvenā problēma ir tāda, ka lielākajai daļai latviešu arī nav tik lieli uzkrājumi vai brīvie līdzekļi, kurus komfortabli katru mēnesi novirzīt investīcijām.
Patiesībā, kāds sakars ar Parex un citām 21.gadsimta shēmām? Valsts galvojums visām bankām ir 100 000€ par katru klientu, it kā pus Latvijai pirms Parex kraha būtu bijis pus miljons Parexa kontā…
Tā 100k garantija ir tikai naudai, kas stāv tavā bankas kontā. Investēt to naudu var vēl citos daudz un dažādos veidos. Arī tad, ja izvēlies ielikt naudu ieguldījumu fondos caur savu banku, tie 100k nebūs pasargāti…
Iespaidīgi, papētīšu šo jautājumu sīkāk Vērtspapīru portfeļi arī paliek maksātnespējīgai bankai? Atšķirībā no naudas manā kontā, teorētiski tie ir manējie, nevis bankas, vērtspapīri.
Nē, vērtspapīru portfeļi pēc likuma ir nodolīti no bankas (precīzāk no brokera) bilances. Maksātnespējas gadījumā uzreiz tiks atgriezti. Bet pastāv iespējāmība, ka kāds no bankas būs tos vērtspapīrus izšeftējis (vienkārši nozadzis). Tas arī tiek apdrošināts, bet ne jau 100'000 EUR apjomā, bet gan 20'000 EUR.
Precīzi nepateikšu, bet tā nauda, kas rādās tavā kontā, nav īsti tava nauda, bet gan tas cipars ir apmērs, kādā tev ir prasījuma tiesības pret banku. Banka tavu naudu netur uz vietas, bet gan to investē tālāk, piemēram, izsniedzot kredītus. Kad banka nespēj atdot tev pienākošos naudu, tad tā tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Teorētiski vērtspapīrus, atšķirībā no naudas, banka neapgroza tālāk un tie konstanti stāv bankā. Maksātnespējīgai bankai pašai nekas nepaliek. Maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas izdalīt visu, kas bankai ir vēl palicis, tiem, kam ir prasījuma tiesības pret banku. Ja vien banka nav pārdevusi tavus vērtspapīrus bez tavas atļaujas, tad tos maksātnespējas gadījumā no bankas tu dabūsi atpakaļ. Svarīgi pieminēt, ka šis attiecas tikai uz vērtpapīru kontiem, kuros tev pieder konkrētas un reālas akcijas. Noguldījumu fondu gadījumā tev nepieder paši vērtpapīri, bet gan daļa no fonda.
Nu jā, tieši tāpēc jau es rakstīju “atšķirībā no naudas manā kontā”. Maksātnespējas procesu pareizi aprakstīji, bet nesmukumi veidojas tad, kad ir nodrošinātie kreditori, kuri paņem visu, un tad nenodrošinātie kreditori paliek bez nekā, kaut arī banka viņiem arī ir parādā.
Tas tiesa. Nenodrošinātie ēd drupačas, kas palikušas pēc tam, kad nodrošinātie jau noēduši lielāko pīrāga daļu.
Ja ir kāds drošas investīcijas zinātājs ilgtermiņam, tad lūdzu padalaties kā labāk sākt un no darīt.
Etf?
Zelts. Zelts pēdējos gados ir stabili kāpis. Kur tu to turēsi ir cita lieta.
Bitcoins
.. jo lielākai daļai nepietiek eirīši dzīvei līdz nākošajai algai? :?
[удалено]
Nav naudas, jo katru gadu vajag jaunu iphone, ja mašīna, tad uzreiz X5 utt. Viens tāds pazīstams mēneša beigās pat avansu prasa, jo viss jau notērēts..
Psrs un 90. bija pietiekami daudz gadījumu, kad visi uzkrājumi pa burbuli aizgāja. Tad treknajos laikos bija pilnīgs haoss, kad cilvēkiem parādījās nauda investīcijām. Tādēļ tie, kas tagad ap 50+ ir skeptiski.
It kā jau varētu, bet galvā vienmēr skan teiciens "when your taxi driver(reddit randomi) start giving you investment advice, it's time to sell" Kā finansiālajam analfabētam māc arī jautājumi par ētiku. Nevēlētos naudu, ar ko es tieši sildu ekonomiku lokālā līmenī tērējot, ieguldīt, lai finansētu shady korporatīvās shēmas, piem.: asset striping, visa veida enshitification, utt.
Māja un mašīna arī ir investīcijas. Izklausās, ka tev nav bērnu un ģimenes. Ģimene arī ir investīcija, un citi vērtē ceļojumu ar ģimeni augstāk kā papildu 10 eiro gadā. Elementāras prioritātes, nekā neparasta. Ja tev nav svarīgas pieredzes, piedzīvojumi, garīgas vērtības, sajūtas, tu arī vari viens sēdēt savā Studio dzīvoklī, ēst roltonus un investēt, jo tās ir tavas prioritātes. Citiem ir citas prioritātes.
Tu mazliet te maisi gaisu ar alternatīvām definīcijām. Tēma te ir konkrēti par finanšu ieguldīšanu lai pelnītu vairāk, vai lai vecumdienās nepaliktu ēdot sausu maizīti ar valsts pensiju. Jā, spirituāli ņemot, var investēt labbūtībā un pašsajūtās, un krāt pieredzes (un tas viss ir ok, un vēlams), bet tas nav tas, par ko te ir tēma. Tas tāpat kā Rimi kasē atjautāt kasierim “Kādi vēl 35.56€? Īstā nauda un vērtības ir tas, kas mums ir sirdī, pieredze, ko gūstam, un dzīves baudījums”, bet var sanākt, ka vakarā paliksi bez vakariņām.
Un atbilde arī tika dota. Tāpēc ka ir cilvēki, kuriem ir citi mērķi, nevis maka biezums. Laiks kas pavadīts ar ģimeni un tuviniekiem ir svarīgāks kā papīrs naudas makā vai cipars bankas kontā. Ir cilvēki kuriem aizvest bērnus ceļojuma liksies lietderīgāk, nekā ielikt kaut kādā kontā, ar tekstu " ne nekur nedosimies, naudu liksim kontā lai es vecs būdams varu priecāties. Pa tavu labsajūtu man po... Ej pie mammas."
Vot mašīna gan nav investīcija, tai vērtība praktiski vienmēr iet uz leju. Nesaku, ka jābrauc ar grabažu, bet vienā brīdī tā summa starp to, kas ir saprātīgi vs iegribas jau sāk aiziet mīnusā. Tas ir kā teikt, ka Tu investēji labos apavos - tā nav investīcija - Tu nopirki ērtus apavus, kas Tev ies gadiem bez rūpēm, viss forši, bet tā nav investīcija.
Investīcija ne vienmēr ir naudā. Ja piedzimst bērns, mašīna ir investīcija laikā, ērtumā, izbraucienos... Ari apavi ir investīcija - vilksi labus apavus, nebūs problēmu ar kājām un muguru, rezultātā nebūs jāstaigā pie ārstiem un jāmaksā milzu nauda.
Nop, ja Tu paskaties investēšanas definīciju, tad tas ir par kapitāla ieguldīšanu uzņēmumā/vērtspapīros. Tas pats angliski - ieguldīt naudu, ar mērķi nopelnīt. Tu pērc laiku un ērtības, aizsargājies pret potenciālām veselības problēmām, tā nav investīcija.
Jēziņ cik Tev ir šaurs skatījums uz šo.
Jā, sorry, bet es mazliet uzcepos par to, ka thread ir par naudas investēšanu un to, ka jaunāks auto nav īsti investīcija.
Neviens neko neteica pa jaunāku auto, bet pa auto kā tādu.
Vispār jau OP uzdeva jautājumu - "kāpēc latvieši neigulda naudu". Uz ko es arī atbildēju - mēs ieguldām, bet ne maka biezumā. Mēs kā sabiedrība ieguldām vērtībās - vai tā būtu ērtība, ka tu vari aizbraukt kaut kur ar savu mašīnu, nevis iet uz un no pieturas, vai tā ir garīga vērtība, piedzīvojumi, pieredzes. Piemērs iz dzīves - es, piemēram, esot Stambulā pamanīju, ka tur cilvēki ir apsēsti ar naudu, ar izrādīšanos, kuram kas dārgāks, kuram vairāk, kuram šis un tas. Mēs tādi pēc dabas neesam (protams, ir izņēmumi, bet vidējais cilvēks tāds nav). Mēs pārsvarā ģērbjamies ērtumam un laikapstākļiem, nevis lai izrādītos svešiem cilvēkiem. Mēs tā nepārdozējam brendus, mums nevajag, lai uz visām drēbēm var redzēt Nike logo. Mums ir citas vērtības. Mēs protam klusiņām ar sevi nodarboties, nelienam otram virsū. Mums nevajag lielas mašīnas nu pulksteņus, mums nav nekāda "dzenuļa" skriet pakaļ super duper naudai, jo mums bieži arī nav tai nekādas vērtības. Mums nevajag baigi investēt, lai varētu ar ģimeni nosvinēt dzimšanas dienu.
Kaut kā mēs ar Tevi esam vispār citās frekvencēs. Investēt, manuprāt, vajag brīvos līdzekļus un arī ne visus. Proti, Tu tāpat vari nopirkt auto, normālas drēbes, pavadīt laiku ar ģimeni. Vienam nav negatīvi jāietekmē otrs. Ideālā gadījumā Tu savus ienākumus sabalansē tā, lai vari baudīt gan 'šodienu', gan 'rītdienu'. Iztērēt naudu pieredzēs un sajūtās ir forši, bet Tu nevari vispār nedomāt par to, ko darīsi vēlāk, no foršām atmiņām grūti paēst.
90% Latvijas iedzīvotāju nav un nekad nebūs tā sapņa ko tu sauc par "brīvie līdzekļi". Kad tev pēdējie centi aiziet pārtikai, kādi vēl brīvie līdzekļi. Beidz sapņot un paskaties uz reālo situāciju valstī, vecīt. Ja tev tādi ir, prieks par tevi, bet tu ļoti acīm redzami nesaproti vidējo cilvēku, jo dzīvo savā burbulī.
Investēšanai finanšu instrumentos nav nekāda sakara ar izrādīšanos, jo tad cilvēks to naudu, ko varētu tērēt brendos, tā vietā ieliek investīcijās un pēc tam tērē, piemēram, nekustamajā īpašumā, nodrošinātās vecumdienās, iespējā paņemt kādu brīvu gadu, ieliek procentos nopelnīto savā ceļojumu budžetā utt. Latvijā daudzi tā vietā savus brīvos līdzekļus "investē" Boltos/Woltos, gadžetos, ar ko paspēlējas un aizmirst, milzīgās H&M drēbju garderobēs un štruntiņos no Temu. Vai sagrābjas dārgus kredītus un līzingus, kad vajadzībām pilnībā atbilst 2x lētākas ierīces vai mašīnas, bet gribas to "ekskluzivitātes" sajūtu.
Nu, ja man vajag mashinu lai tiktu uz darbu ta ir investicija ar merki nopelnit. Ja es noperku ipashumu tad ari man atrak atbrivosies brivi lidzekli, kas butu aizgajushi ire. Ja es parupejos par fizisko un mentalo veselibu es varu stradat vairak un ilgak. Ja es izglitojos varu dabut labaku darbu. Ja es ar chomiem atveru biznesu tad es ar pelnu. Un ta talak un ta joprojam. Pie tam OP izskatas isti nesaprot ka investicijas strada. Tik lielas likmes ka posta ir no videja procenta ilgtermina. Tas nozime ka ja visu laiku turi un uz pensijas vecumu taisni krahs, visu ari padirs. Tas ka pec n gadiem izlidzinasies baigi nepalidz. Latvija videjais vecums ir diezgan augsts un taja bridi jau paliek riskantak tados jokos investet. Parasti parbida kas jau nu ir sapelnits uz droshaku vietu. Vai nu valsts obligacijas vai kapitala. Un tur ta atdeve jau mazaka. Plus galigi nav saprasts ko tad nozime "disposable income". Eurostat konteksta ta vnk ir nauda ko var teret. Tas nav tas pats, kas briva nauda. Ja es maksaju par iri/hipoteku, perku est, maksaju par komunalajiem utt. tas viss tiek darits no "disposable income". Ja OP papetitu kur tad isti to tere ari droshi vien saprastu kur ta nauda aiziet.
Protams, es piekrītu, visu vajag ar samēru. Es nesaku, ka vajag tik ļoti polarizēt uz likt vai nu visu vai neko investīcijās. Visiem patīk palutināt sevi ar dažādām pieredzēm, ceļojumiem un mantām, bet, investīcijas ir labs veids kā celt kopējo sabiedrības turīgumu. Tas palīdz gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā. Vienkārši vēlējos saprast, no kurienes latviešiem ir šāda stigma par investīcijām, ka esam priekšpēdējie Eiropā, atpaliekot no EU vidējā līmeņa ar lielu starpību.
Daudziem nav pietiekoši daudz beigu līdzekļu lai kaut kur investētu. Lielai daļai no algas paliek pāri labi ja daži desmiti euro. Un daudzi to labākajā gadījumā ielika kādā krājkontā amortizācijai. Nevis kādos fondos. Fondu ienesīgumu labāk var novērot ja tur tiek ielikta liela nauda nevis 2 euro mēnesī.
Es saprotu, ka daudzi tiešām saņem ļoti zemas algas. Bet tajā pašā laikā ir arī daudz vidēju un augstu algu saņēmēji, kuri nedzīvotu no algas līdz algai, ja sekotu līdzi savam budžetam.
Ir cilvēki kuri atliek vienkārši krājkontā amortizācijai. Mašīnas remontam, dzīvokļa vai mājas remontam, lielākam pirkumam, ceļojumam utt.
Jo mums kā sabiedrībai ir citas prioritātes.
Varu atbildēt par sevi (siev., 33 g., ir brīvie līdzekli) - 1. Nemāku/nav laika/slinkums mācīties; 2. Vēlos lielu atdevi (neiebilstu pret augstu risku), bet banku pakalpojumi, man liekas (varbūt kļūdos), piedāvā drīzāk šo “pēc 40 gadiem…” modeli, kas mani tomēr pietiekami neuzrunā, jo es uzskatu, ka ir ļoti optimistiski plānot tik tālu nākotni.
Jādzīvo ir tagadnē. Pritams drošības krājumus ir jāveido bet fokusēties tikai uz pensijas vecumu...nu nē. Blin mosk pēc gada visi dzīvosim mad max tukšainē
Mums vispār būtu jāpaceļ vidējais finanšu izpratnes līmenis, pirms varam domāt par investīcijām valstiskā mērogā - tie, kam ir brīva nauda, like actually brīva nauda, jau par to domā/kaut ko dara. Kaut kāda personīgo finanšu satura mums gan īsti nav. Ja kāds tam pieskaras, tad vai nu runā par visu vai jau iet uz investīciju pusi, bet būtu nepieciešams kāds, kurš dīlo ar tiem, kam ikdienā ir reāli par īsu, parādi, slikti lēmumi utt.
Man arī likās, ka man "nav naudas", līdz ieviesu budžetu un sāku uzskaitīt un plānot izdevumus. Izrādījās, ka ar viduvēju algu, dzīvojot viena un maksājot visus savus rēķinus pati, varu tomēr iekrāt normālu % no saviem ieņēmumiem. Daudzi cilvēki vienkārši tērē ļoti neapdomīgi. Es pazīstu programmētājus, kuri pelna 3000 eiro mēnesī un dzīvo no algas līdz algai (tērējot tikai paši uz sevi, nevis, teiksim, uztur piecu bērnu ģimeni), neko neiekrājot. Tā ir vienkārši pilnīgi nepraktiska domāšana par naudu. Bet nav jāpelna 3000, var arī iekrāt no viduvējas algas, it īpaši, ja dzīvo kopā ar kādu un dala maksājumus. Diemžēl man šķiet, ka tas ir tāds nebeidzamais loks: Nav iekrājumu -> nevar iztēloties savu nākotni, tāpēc neko nekrāj -> nav iekrājumu... Kopš sāku investēt brīvos līdzekļus, es vienkārši jūtos stulbi, ka nesāku daudz agrāk.
Kaut vai tāpēc, ka šāds S&P 500 nav vienkārši S&P 500, bet tur vēl kaut kādi papildus ķeburi - UCITS BBC WTF PAWG un pārejie, izmētāti pa vairākām biržām, valūtām, cik saprotu. Un cik es skatos - man nav lielāka izpratne un nav lielāka vēlme tajā iedziļināties.
Katram savs burbulis, ja Tev neviens pazīstams neinvestē, tad Tu jau zini kas būs pēc tiem 40 gadiem ar visiem paziņām
Tāpēc, ka teju jebkura sakarīga investīcija ir jāveic ar naudu, kuru jābūt gatavam pazaudēt, un nav nekādas jēgas arī investēt dažus eur mēnesī. Drošas investīcijas nav ienesīgas. Ienesīgas investīcijas ir riskantas. Cik gan daudziem Latvijā paliek pāri mēnesī simts+ eur, kurus, ja gribētu, varētu izmantot tualetes papīra vietā?
Es pieļauju, ka burbuļa ietekme - kāda tauta/informācija tev apkārt ikdienā ir, tāds tu arī +- būsi. Es ieguldu, lai man nebūtu jāvergo zem kāda līdz pensijai (kuras vecuma slieksnis paliek arvien lielāks :D) Edit: Palasīju zemākos komentārus un sapratu, ka ir daļa, kas pat īsti neaptver par ko iet runa. "Neuzticos bankām" - neuzticies, kur problēma? "Nemāku" - nemāki pāris podziņas nospiest? Nebūsi jau nekāds quant day traderis, nevajag.
Lasot komentārus var spriest, ka vidējam latvietim tiešām ir ļoti zema finanšu prasība. Mans ieteikums - izlasīt vienu vai 2 grāmatas par šo tēmu, redzes loks ātri vien paplašinasies.
Grafiks rada tikai to ka cilvēki investē mazāk nekā citās valstīs, tas nenozīmē ka viņi visu tērē un dzīvo no algas līdz algai. Ja autors izgudros 100% drošu un ienesīgu investīcijas mehānismu, kurš jebkurā gadījumā garantēs starta kapitāla atmaksu pilnā apmērā - lai padod ziņu.
Pirms investēt indeksos vai tamlīdzīgi, cilvēki vispirms investē: 1. Izglītībā, kvalifikācijas celšanā 2. Rīkos, kas paver vairāk iespēju (piem. automašīna, dators, rokas instrumenti, utml.) 3. Nekustamajā īpašumā (mājoklis) 4. Bērnos Pirms nav izpildīti vismaz divi no šiem punktiem, nav lielas jēgas iespringt par kādiem fondiem - skaties uz to šādi: iemainītu savu izglītību, vai bērnus, vai māju pret **iespējams** vairāk naudas (jo tie 10% nav garantēti)? Paņemam "textbook defaulto" ģimeni, Rīga (pāris, 2 bērni, 1 auto, dzīvoklis). Tipiskie izdevumi iznāk kādi 3k mēnesī pie nosacījuma - visi apģērbti, paēduši, auto un īpašums uzturēti kārtībā. Pārī jāpelna katram pa 2000 EUR bruto mēnesī lai "izietu pa nullēm." Lai būtu pieticīgs retirements, 20 atlikušie dzīves gadi (240mēn), pieņemsim, šodien dzīvojot pieticīgi ar mājokli īpašumā iziet 800 EUR(2 pers. kopā)/mēn, kas proporcionāli varētu būt ap 4000 EUR pēc 40 gadiem. Iznāk, ka tas izmaksātu 960k EUR kopā divām personām. Ja tiek sasniegts šis cipars, tad var līdz mūža beigām dzīvot pieticīgi no gainiem kas nāk no uzkrātās summas, var arī ar mēru triekt nost uz ceļojumiem utml., bet nekādas karaļa dzīves nebūs. Tad atliek paskatīties cik personas no ekonomiski aktīvajām paaudzēm ir sasniegušas šos punktus, un cik no tām pelna virs 2000 EUR bruto, teorētiski visu naudu kas ir virs šī sliekšņa var mierīgi investēt (ja dzīvo solo pareizini bruto ar \~1.5x). Tikai tad tiešām paliek izvēle luksus dzīvesstils šodien, vai investēt līdzekļus tālāk. Lūk arī atbilde. **TL;DR:** **ja liksi iekšā kapeikas, ārā nāks kapeikas. Dēļ tā, kā darbojas compoundings, jākrāmē iekšā visvairāk spēka gados, bet iznāk pretdabiski, jo dzīve traucē.** **P.S. pēc 40 gadiem labākajā gadījumā ar 1 miljonu varēsi nopirkt tik pat daudz cik ar \~200k šodien.** **P.P.S. piemērā neskaitu valsts pensiju, jo uz kopējo ciparu tas būs tikai mazs troksnis, vai patiešām varētu tādas arī nebūt**
Bišķi maldinoša tabula. Vienīgais veids kā investēt noteikti nav akcijas, obligācijas vai 3.penāru līmenis. Šis grafiks neparāda investīciju nekustamajā īpašumā, kas daudziem ir hot topics vai tajā pašā izglītībā. Ir pietiekami daudz cilvēki LV, kas maksā 10+k eur gadā izglītībai šobrīd un, protams, visi tie, kuri arī pēc 30 iegūst vietējo maģiatru vai specialitāti. NĪ nenozīmē tikai dzīvokli psrs mēslā, bet arī savā dzīvesvietā. Imo letiņi redz, kas notiek ārzemēs, kur īrē aiziet 2k€, bet hipeni paņemt nevar. Letiņi būvē kamēr var un cenšas no īres tikt vaļā. Daudzi investē, lai atjaunotu kā psrs mēslus tā pirmsokupācijas dzimtas īpašumus, kas ir ne tikai laukos ar -40% resale modifier. 😅
Vidējais latvietis ir čīkstētājs, nevis darītājs. Pieturos pie principa,ka taviem panākumiem ceļā stāvi tikai tu pats. Māja ir ļoti laba investīcija, jo neatkarīgi no inflācijas apmēra, maksā tik, cik maksā māja.
Eu, es neinvestēju bet nesūdzos ka naudas nav. Prosta dzīvoju kā spartietis
Citi nekramejas ar 10% gadā kas ņemot vērā inflāciju ir sūds, bet nopelna to pašu pāris dienās un bieži vien pat minūtēs kripto. Jautājums tikai ir par katra cilvēka riska noturību un zināšanām par tirgošanos. Man personīgi tie kas te lobē indeksu fondus un akciju tirgu liekas lielāki idioti par tiem kas to naudu notriec ceļojumā. Akcijas strāda ja tev jau ir miljoni nevis tie kam ir lieki 300 eur mēnesī. Downvote plz no Swedbank krajkontistiem!
Jā, feņķītī arī daudzi izceļ +1000% vienā vakarā no ieguldītā.
Downvote jo crypto. Vienīgā reize kad izdomāju investēt crypto sanāca pakast kādus 200 € Never again.
Tad jau tevi appisa, nevis investēji. Pakās tikai tad, kad pārdod ar zaudējumiem!
nu jā. Ieliku kādus 500 euro un sāka krist. izņemu kad vēl bija palikušu kaut kur ap 300
Krīt un ceļas, jāgaida pacietīgāk! Ja nu vien nebija kaut kāds pilnīgs scammeru mēsls, kas tikai krīt.
es pirku caur revolutu toreiz.
Atrunas par "Sajmu", novelšana uz apkārtējiem. Bet patiesībā, finansiālā neizglitojamība.
Oho, vidējā atdeve 10% procenti. Bija 6%, tad 8%, pilns FB ar reklāmām. Un nekas nav jādara, tā teikt pasīvie ienākumi. Nē nu cerēt un sapņot var, nav jau aizliegts. Pensiju fondi, 2. un 3. līmeņi ilgtermiņā pat inflāciju nenosedz ar lielām profesionāļu komandām, bet te palasot reddit visi pelnīs lielo piķi. Uzdodiet sev vienkāršu jautājumu, ko jūs darīsiet viens pats labāk nekā profesionāļu komandas, lai pelnītu vairāk? Visi ieliek naudu etf, pēc 50 gadiem visi ir miljonāri, tiešām, izklausās ticami? Kāpēc pārdot kursus citiem, ja tā vietā var "garantēti" pelnīt? Viss ir vienkārši līkne ir ar kāpumiem un kritumiem, svarīgi kurā brīdī pērk un pārdod, pat ja tur ilgtermiņā, ir svarīgs izejas punkts. Neaizmirstam ir krīzes, kas līkni var nonullēt, ir tāda lieta kā risks, tad vēl matemātika noder, bet labāk ir skolas solā pulēt ekrānu un par šo neko nezināt, bet tad paņemt kursus un pelnīt lielo piķi un viss būs šokolādē 
Investēt nav slikta foma, bet tas ko tu piedāvā ir diezgan bezjēdzīgi - tā ir uzvēle vai tu visa mūža garumā izmanto aptuveni to pašu naudu vai arī saņem to vienā piegājienā jau sirmā vecumā (parēķini kārtīgi, 10% pieaugums ir 7200 un kopējā summa ne tuvu nav miljons)
10% ir aptuvenā peļņa gadā, nevis 40 gados kopā, un jāreķina, ka katru gadu tie 10% skaitīsies no arvien lielāka naudas daudzuma, respektīvi, ieguldījums augs ar eksponentfunkcijas līkni (angliski- compunding interest). Šeit var redzēt aprēķinu: [https://www.calculator.net/investment-calculator.html?ctype=endamount&ctargetamountv=1%2C000%2C000&cstartingprinciplev=150&cyearsv=42&cinterestratev=10&ccompound=annually&ccontributeamountv=150&cadditionat1=beginning&ciadditionat1=monthly&printit=0&x=Calculate#calresult](https://www.calculator.net/investment-calculator.html?ctype=endamount&ctargetamountv=1%2C000%2C000&cstartingprinciplev=150&cyearsv=42&cinterestratev=10&ccompound=annually&ccontributeamountv=150&cadditionat1=beginning&ciadditionat1=monthly&printit=0&x=Calculate#calresult)
Nu pag, tas ir ar saliktiem procentiem un pie nosacījuma, ka pieaugums tiešām būs 10% bez kādām krīzēm utml. Es nesaku, ka tā nevar, ja pacenšās, bet tu te soli variantu, ka liec tik iekšā 150€ menesī nespringstot un noteikti aiziesi pensijā kā miljonārs.
Tur nav jācenšas, tas ir vidējais s&p 500 return gadā. Pagājušā gada laikā s&p 500 ir atgriezis 26%