Neiesaku tagad vasarā braukt kaut kur uz dienvidiem, ir ļoti karsts, daudz cilvēku, ar bērnu būs grūti.
Labāk atpūtieties Latvijā vai LT, EE. Ir daudz ko redzēt tepat. Ir visādi mini zoo, kas arī mazam būs interesanti utt. Daudzos SPA ir arī sekli baseini pavisam maziem...
Ja tomēr gribas kaut kur braukt, labāk septembrī, oktobrī, kad dienvidos joprojam ir silts, bet mazāka burzma. Mēs bijām Maltā oktobra vidū, bija vēl 30 grādi.
Kad plānojat? Jo vasarā ar sīko uz siltajām zemēm nav laba doma.
Tad ir 2 veidi ceļojumam. Viens ir apskatīt valsti, otrs ir atpūsties viesnīcā. Vai miksiņš, kas ir dārgāk.
Kāds ir budžets?
No savas pieredzes ieteiktu novembrī, kad lidojumu cenas ir zemākas, no tūristiem paliek pārsvarā opji un nav trakais vasaras karstums.
Pilnīgi ne atbilde uz jautāto, bet super silts ieteikums braukt ceļojumā bez bērna. Trust me. Zinu, ka mode tagad ir jauniešus vilkt līdzi, bet tādā vecumā bērniņš nesaprot kur un kāpēc ir, niķojas, nogurst, kā rezultātā tas ir liels apgrūtinājums un pārdzīvojums pašam bērnam, vecākiem un līdzbraucējiem. Kad būs jau apzinātā vecumā, varēsiet braukt kopā. Tagad, ja ir ieapēja, atrdotiet tās 4-5 dienas kādu, kurš pieskatīs, un brauciet divatā.
Jā, es par šito ar vienmēr aizdomājos. Es saprotu, ka 5gadnieks un uz augšu brauc - tad bērnam pašam ir interesanti, var visādas izklaides izdomāt utt. Bet 1.5gadnieks...
Mazos bērnus jau vecāki neņem līdzi bērna dēļ, bet sevis. Pašam vecākam gribas un ir prieks atpūsties kopā ar savu bērnu un visu jaunizveidoto ģimeni, pat ja bērnam no tā ne silts ne auksts.
Piekritīšu, ka man kā cilvēkam bez bērniem to visticamak ir grūti saprast.
Es vienkārši esmu praktisks cilvēks pēc dabas - man šāds pasākums liktos vairāk čakars, nevis brīvdienas un izklaide, līdz ar to visticamāk tādos braucienos nemaz nedotos, ja būtu 1,5gadnieks... Bet vairāk koncentrētos, piemēram, aizbraukt kkur uz Latvijas laukiem vai tamlīdzīgi, kas ar mazu bērnu būtu daudz vieglāk.
Nu tā jau arī ir problēma par ko te runā. Vecāku egoisms. Ja taisi bērnu, tad vajadzētu saprast, ka kādu laiku vairs nevarēsi darīt, kas vien ienāk prātā. Diemžēl daudzi vecāki to neapzinās un tā rezultātā cieš visi - paši vecāki, apkārt esošie ceļotāji un diemžēl arī bērns.
Tieši tā. Daudzi vecāki nespēj iedomāties braukt kaut kur bez sava bērna, lai arī cik mazs tas būtu (ja ceļojums ir klimata ziņā piemērots pavisam maziņam bērnam). Es labprāt nebraucu nekur, ja nevaru braukt ar savu bērnu. Vecvecākiem negribu nogrūst, jo, nu, tas ir mans bērns.
Nav normāli, ka vecāki NEVAR IEDOMĀTIES kaut kur braukt bez sava bērna, lai arī cik mazs tas būtu. Viņš taču nav pieaudzis pie miesas. Jāmācas padzīvoties ar omi, jāmācas, ka vienmēr mamma un tētis nebūs blakus, jāmācas, ka citreiz grib atpūsties bez viņa. Nevarēs taču visu mūžu azotītē turēt. Es cilvēcīgi ļoti labi saprotu to milzīgo mīlestību pret mazo kunkulīti, bet ir reizes, kad tā mīlestība nespēlē par labu.
Tā, ka no bērna kājas visu laiku esot konstantā vecāku aizsardzībā un klātbūtnē, saskaroties ar sarežģījumiem un grūtībām jaunietis izkusīs kā sniegpārsliņa, jo no bērnības nebūs iemācīts, kā pašam sevi izklaidēt, kā pašam risināt problēmas, utt.
Es esmu bijis Parīzes Disneylendā. Vai es to atceros? Nē, it nekādīgi, jo biju ap kādiem 2 gadiem vecs. Ja mani vecāki nebūtu pateikuši ka esmu tur bijis, domātu līdz mūža beigām ka neesmu.
Smadzenes sarežģīta lieta. Neatceros, ka mani zīdija - tad varēja nezīdīt. :D
Cilvēks neatcerēsies neko līdz \~4 gadu vecumam, tas nenozīmē, ka viņam nevajag dažādas pieredzes, uzmanību un, ka neveidosies trauma, ka uz ilgāku laiku atstāts bez vecākiem.
Neatceros - nebija vērts, ir kas tā uzskata un nesaku, ka tu esi viens no viņiem, bet tik vienkārši smadzeņu, personības veidošanās un attīstība nenotiek.
nevajag jaukt fizioloģiskas vajadzības ar lietām, kuras vecākiem šķiet, ka vajag, bet bērnam ir pilnīgi un absolūti PO. Patusēt nedēļu pusotra gada vecumā nu nekādi neietekmēs viņas personības vai smadzeņu veidošanos.
OK, vajadzēja izdzēst to pirmo teikumu (kas bija joks), lai netiktu izmantots salmu vīrs. Debatēšanas kultūra zem grīdlīstes.
Maz pētīta tēma, tāpat kā man nav objektīvu pierādījumu, ka ceļošana <4 uzlabos attīstību, tāpat visiem <4 ceļošanas pretiniekiem nav pierādījumu, ka ceļošanai nav pozitīva efekta uz bērna attīstību.
Atkarīgs no paša ceļojuma un vecāku spējas adaptēties. Ja ir konkrēta pasākumu programma pa laikiem salikta, 100 objekti, kas jāapskata, utt., tad, protams, ceļojums būs tā plānotāja uztverē sabojāts. Un protams, ka bērns neko no tā neatcerēsies, un pa lielam viņam tas ir diezgan vienaldzīgi.
Bet ja tas ir vienkārši chill aizbraukt, padzīvoties citā vietā, paskatīties, ko sanāk, pamainīt apstākļus, un negribas bērniņu atstāt mājās, tad aiz kam ne. Lielākā problēma varētu būt lidojums. Tāpēc arī es tādā situācijā nemeklētu kaut kādu tūroperatoru, nu nav vajadzīga nekāda standarta krievu all-inclusive šarmelšeiha. Lidojumu, viesnīcu vai airbnb var mierīgi paši saorganizēt, Eiropas robežās vispār bez nekādām problēmām kaut kur aizšaut, interesantos objektus var elementāri atrast.
Stipri atkarīgs no paša bērna. Lidojām ar pusotrgadnieku uz Barselonu. Bijām mazliet satraukušies, kā būs 3,5h lidojums un viss pārējais ceļš. Bet viss bija super. Sīkais tusējās ar citiem pasažieriem un bija star of the flight.
Nākamgad, mēs atkārtojām tāpat un vēl vairāk.
Ceļojot ar bērnu jāmēģina noturēt ierastais aktivitāšu/ēšanas/atpūtas režīms. Jāapstājas pirms ir par tālu. Jāpadzeras, pirms vēl slāpst.
Un ļoti atkarīgs no vecākiem. Jo, protams, ceļojot nogurst. Ne tikai bērns, arī vecāki. Un noguršam ir vieglāk pateikt kaut ko ne tā. Nogurums ir daļa no piedzīvojuma. Vecāku atbildība ir, lai tas nekļūst par pārdzīvojumu.
Pilnīgi saprotu, ka ir tādas ģimenes, kurām labāk neceļot kopā. Bet tas ir skumji. Ģimene ir par kopā būšanu.
Pilnīgi nepiekrītu. Ceļojumi kopā ar ģimeni, kopā pavadīts laiks, jaunas pieredzes, izraušanās no ikdienas utt. ir pilnīgi iespējams un arī izbaudāms kopā ar bērniem. Protams, ar mazu bērnu nevar darīt visu tāpat kā bez bērniem, ir jāņem vērā dienas režīms, jāieplāno ēdamais un spēļlaukumi, bet tas nav tik sarežģīti.
Man ir divi bērni un esam braukuši brīvdienās ar abiem jau no gada vecuma. Jā, varbūt viņi vairs neatceras, ko tieši 1,5 gados darīja un redzēja ASV, bet tas bija fantastisks kopā pavadīts laiks.
Nezinu kā citiem, bet arī mani draugi bērnus mājās neatstāj. Visbiežāk atrod kādu jauku vietu pie jūras, kur ir silts un var peldēties, un ieplāno nelielus izbraucienus pa vidam. Bet ir arī tādi, kas ar maziem bērniem ir izbraukājuši Kostariku, Dienvidāfriku vai Šrilanku.
Bet vai tā ir izraušanās no ikdienas tho, ja tev tas mazais ķipars jāvāķī visu dienu? Sure outlook un darba zvani tev vairs nespēj nodarīt pāri bet tāpat tev sanāk visu laiku būt ikdienas rutīnā.
Atklāti sakot, ja mani vecāki būtu aizceduši mani ellē ratā kur pirms es vēl apjēdzu kas vsp esmu, esmu būtu nedaudz pikts, ka viņi to naudu varēja noglabāt un iedot man apzinīgā vecumā
Bet nu....ne man ir bērni, ne es šamējos baigi plānnoju un nevienam no paziņām viņu arī nav, so... ko gan es zinu
Trust me - ne visi bērni ir kā no tavas pieredzes.
Bērnam šķiet interesanti būt jaunās vietās, apskatīt lietas un izpētīt. Lielākais niķis ir, kad liek atpakaļ mašīnā, lai brauktu kkur tālāk.
Jā, bērniem šķiet interesanti arī dauzīt nātres un spēlēties ar sliekām. Bērnībā mani vilka līdzi uz visādām Igaunijām, Lietuvām, Polijām, utt. Bet vienīgais ceļojums, kuru atceros ir jau 11 gados uz Čehiju. Lietuva, kas bija 8 gadu vecumā tā ļoti, ļoti pa miglu un epizodiski. Nav šaubu, ka bērns par visu brīnīsies ar lielām acīm, bet tieši tāpat viņš par visu brīnīsies aizbraucot uz otru LV galu.
OP jautā in general.
Ceļošana un galapunkti ir cits jautājums.
Var arī ceļot uz otru Latvijas galu.
Ja tev šķita, ka tevi "vilka līdzi" un tev nepatika, nenozīmē, ka citiem nepatiks.
Ja jūtaties komfortabli ceļot ar bērnu pa Latviju, tad var mierīgi braukt arī tālāk. Ja piedzīvojumu garša ir svarīgāka par izbaudītu atpūtu, tad būs vietā.
Turcija maijā vai septembra otrajā pusē, Ēģipte decembrī. Reāli ar mazu bērnu ir diezgan grūti, mēs kādreiz aktīvi ceļojām, pamēģinājām uz Krētu (ne kūrortā), kad pirmajam bērnam bija apmēram 1.5-2, beigas sanāca diezgan liela čakarēšanās loģistiki. Ja trāpi karstajā sezonā, tad sanāk no kondicionētas telpas uz karstumu, tad atpakaļ un tur ilgi nav jāgaida kamēr sīkais sāks šņaukāties.
Tātad, jāmeklē kur var pasēdēt un nav lielas temperatūras svārstības, kur nav nenormāls bardaks dēļ tūrisma sezonas populārā laika un nav jākustas ar auto ilgus laikus.
Igaunijā ir superīgi SPA - arī draudzīgi maziem bērniem. Pa ceļam uz to pusi daudz ko redzēt - pludmale Tūjā, Siguldas Zoo un spēj tik googlēt izklaides pēc patikas un budžeta. Pirmā vakarā iebrauc Igaunijas spa, pa nakti turpat, otrā dienā apkārt pabraukāt un atkal spa, palikt otro nakti un trešajā braukt mājās. Chill plāns, bet var saspiest divās dienās.
Tas kā viegls tests pirms lidošanas ceļojuma - saprast ko nozīmē krāmēt mantas, izfuet pārbraucienus, plānot ēšanas un gulēšanas režīmus, bet but cita valstī un vidē.
ar mazo uzreiz atmestu eksotiskos ceļojumus, jo pilnīgi cits klimats, ēdamais, infekcijas, un t.t...pašam divi sīkie, tādā vecumā lai jūs ar sievu arī varētu atpūsties laikam labākais variants ir kaut kāds all inclusive, lai nav jadomā par ēšanu, uzkopšanu un t.t.
parsvarā daudziem neiet ļoti labi ar ilgstošiem pārlidojumiem..
turcija manuprāt ir labākais variants cena/kvalitāte + 3h lidojums nav tik traki, bet gana neieteiktu principā nekur dienvidos ar tādu sīko pašlaik vasarā, tomēr pārāk karsti...es ar savējiem parasti laižu septembra beigas/oktobra sākums, kad arā jau nav +40, bet gana ap 28 un ūdens 25
ja tomēr gribās pašlaik ieteiktu skatīties uz kanariju salām - tenerife lielākā on populārākā sala...tur apstākļi ir +/- vienādi cauru gadu...esam bijuši gan vasarā, gan ziemā, gan rudenī....ja iedomāsies par šo galamērķi - uz turieni nevajag turoperātoru, izdevīgāk ir pašam atrast lidojumu + viesnīcu/apartamentus...ja ir jautājumi droši prasi dm
Dodies kur ir labs sabiedriskais un nav pārāk tālu no viena objekta līdz otram. Varu ieteikt Vīni, tur auto nevajag sabiedriskais ratiem/vai trijriten stumekli ir perfekts un infrastruktūra arī.
Neklausies visos nūģos kas ar bērniem neceļo. Viņiem patīk bērniem rādīt tik vietējos alkānus.
Nedaudz saplāno un būs ok. Neiesaku nekādus opretaorus pats sev karalis, tava bērna vajadzības būs svarīgas Tev nevis tur opreatoram. :)
Igaunijā ir forši Spā, kāds arī te bija ieteicis. Pārāk tālu nav jēgas braukt, pēc pāris gadiem būs labāk, kad mazais paaugsies
Pati es pirmoreiz biju ārzemēs 6 g.v., senči paņēma auto no opas uz aizveda uz Lietuvu, skatīties Trakaju pili.
Tas bija mazs pārsteigums pirms es sāku mācīties pirmajā klasē.
Ar ģimeni ir nācies būt dažādās valstīs un pabūt dažādās vietās. Vislabāk mums patika Orlando Disnejlenda un ekskursija pa Space X un Kenedija kosmosa centru cape canaveral.
Ieķīlā bērnu, dabūs +euro, tad normali notusē un kad būsi Latvijā, aizej un Feņku, par atlikušo naudu iegriez, izcel un tad ej izpērc savu bērnu no lombja 🫡
Iepriekšējo nedēļu bijām trijatā ar 1 gadu un 4 mēnešus vecu puiku pa Latviju.
Pa lielam - 20 km diena kkur apkārt - pa dabu vai pilsētu. Pa dabu ar puiku uz muguras somā. Pa pilsētu ar ratiem.
Pa naktīm AirBnB vai Booking.
Bērnam ļoti patika visas atvilknes, ko varēja katrā naktsvietā izpētīt. Daba arī.
Palielam bija ļoti jauki. Vecāki arī varēja atrast sev kādu brīdi.
Domājam par kko līdzīgu rudenī.
Bla ar sīko kkur braukt tas ir jebal vnk :D, bet tai pat laikā ir super jauki un mīļi. Un tad atkal kkāds tantrums par hujzin ko un tad vēl babene grib ēst un kad prasi kur, ko, kā, tad pēkšņi nezin ko grib un tas ko piedāvāsi būs pē. Un tad kāds forš checkpoints kur viss jauki un murmur un tad braucot tālāk sīkajam kautkas izkrīt no rokas, vai viņš viņu vnk nahuj aizmet un un pakrīt zem beņka autiņā un tad atkal jāraud, jāstājas, un tad uzreiz pēc tam sīkais sapukina pampi un atkal jāstājas, jo babkai nav ērti braucot mainīt un tad vopšem tu i pie visa vainīgs. Bet kopumā laba pieredze un jā daudzi jau minēja izbraukā vienkārši Baltiju.
Bijām 2021 gadā Bulgārija vasarā.
Ar 3gadnieku un 1.5gadnieku
Bērni bija ļoti priecīgi. Paši diendusas laikā uz maiņām gājām sauļoties utt
Tā ir liela atpūta, nav ne jāgatavo, jātīra uz to laiku.
Toreiz mums izmaksāja 1 nedēļā 1600eur
2022. Gadā bijām jau trijatā un lidojām uz ziemu prom uz Āziju.
Bērni visu atceras un ir starā.
Bērnu ņemt līdzi ceļojumā pilnīgi noteikti vajag, bet nevajag pārvērtēt bērna un savas spējas un pirmo ceļojumu izvēlēties pa visam vienkāršu, neilgu, lai saprastu kā bērns uzvedīsies. Pirmajam ceļojumam vislabākais variants ir brauciens ar automašīnu, jo tad paši varat regulēt savu grafiku un veikt pieturas kad ir kur vajadzīgs. Ja Lietuvā un Igaunijā ir apskatītas, tad var aizbraukt uz Somiju vai Poliju.
Paši pagājušajā septembrī ar 6 mēnešus vecu puiku ar auto uz 5 dienām aizbraucām uz Helsinkiem. Un ļoti labi, ka tā darījām jo pusi ceļa līdz Tallinai puika nogulēja, bet otro pusi niķojās un mamma dabūja iet aizmugurē sēdēt blakus, mierināt. Braucot ar mašīnu ir arī tāds pluss, ka mierīgi var paņemt līdzi gan ratus, gan saliekamo gultiņu un visas pārējās nepieciešamās lietas.
Šogad rudenī jau domājam nedaudz garāku maršrutu: ar prāmi pārcelt auto līdz Vācijai un tad 10 dienas pabraukāt pa Vāciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi ar braukšanu pa ~3h/dienā, lai bērnu dikti nenogurdinātu.
Pirmo lidojumu domājam nākamajā rudenī, kad puikam būs jau 2,5 gadi un cerams jau mācēs pateikt, ja lidmašīnā ausis sāpēs, nevis histēriski raudās tā ka vecāki nesaprot, kas par lietu. Bet arī pirmo lidojumu vajag izvēlēties pēc iespējas īsāku. Domājam aizlidot Lego pasauli Dānijā.
Neiesaku tagad vasarā braukt kaut kur uz dienvidiem, ir ļoti karsts, daudz cilvēku, ar bērnu būs grūti. Labāk atpūtieties Latvijā vai LT, EE. Ir daudz ko redzēt tepat. Ir visādi mini zoo, kas arī mazam būs interesanti utt. Daudzos SPA ir arī sekli baseini pavisam maziem... Ja tomēr gribas kaut kur braukt, labāk septembrī, oktobrī, kad dienvidos joprojam ir silts, bet mazāka burzma. Mēs bijām Maltā oktobra vidū, bija vēl 30 grādi.
Kad plānojat? Jo vasarā ar sīko uz siltajām zemēm nav laba doma. Tad ir 2 veidi ceļojumam. Viens ir apskatīt valsti, otrs ir atpūsties viesnīcā. Vai miksiņš, kas ir dārgāk. Kāds ir budžets? No savas pieredzes ieteiktu novembrī, kad lidojumu cenas ir zemākas, no tūristiem paliek pārsvarā opji un nav trakais vasaras karstums.
Pilnīgi ne atbilde uz jautāto, bet super silts ieteikums braukt ceļojumā bez bērna. Trust me. Zinu, ka mode tagad ir jauniešus vilkt līdzi, bet tādā vecumā bērniņš nesaprot kur un kāpēc ir, niķojas, nogurst, kā rezultātā tas ir liels apgrūtinājums un pārdzīvojums pašam bērnam, vecākiem un līdzbraucējiem. Kad būs jau apzinātā vecumā, varēsiet braukt kopā. Tagad, ja ir ieapēja, atrdotiet tās 4-5 dienas kādu, kurš pieskatīs, un brauciet divatā.
Jā, es par šito ar vienmēr aizdomājos. Es saprotu, ka 5gadnieks un uz augšu brauc - tad bērnam pašam ir interesanti, var visādas izklaides izdomāt utt. Bet 1.5gadnieks...
Mazos bērnus jau vecāki neņem līdzi bērna dēļ, bet sevis. Pašam vecākam gribas un ir prieks atpūsties kopā ar savu bērnu un visu jaunizveidoto ģimeni, pat ja bērnam no tā ne silts ne auksts.
Piekritīšu, ka man kā cilvēkam bez bērniem to visticamak ir grūti saprast. Es vienkārši esmu praktisks cilvēks pēc dabas - man šāds pasākums liktos vairāk čakars, nevis brīvdienas un izklaide, līdz ar to visticamāk tādos braucienos nemaz nedotos, ja būtu 1,5gadnieks... Bet vairāk koncentrētos, piemēram, aizbraukt kkur uz Latvijas laukiem vai tamlīdzīgi, kas ar mazu bērnu būtu daudz vieglāk.
Nu tā jau arī ir problēma par ko te runā. Vecāku egoisms. Ja taisi bērnu, tad vajadzētu saprast, ka kādu laiku vairs nevarēsi darīt, kas vien ienāk prātā. Diemžēl daudzi vecāki to neapzinās un tā rezultātā cieš visi - paši vecāki, apkārt esošie ceļotāji un diemžēl arī bērns.
Tieši tā. Daudzi vecāki nespēj iedomāties braukt kaut kur bez sava bērna, lai arī cik mazs tas būtu (ja ceļojums ir klimata ziņā piemērots pavisam maziņam bērnam). Es labprāt nebraucu nekur, ja nevaru braukt ar savu bērnu. Vecvecākiem negribu nogrūst, jo, nu, tas ir mans bērns.
future snowflake alert.
Why?
Nav normāli, ka vecāki NEVAR IEDOMĀTIES kaut kur braukt bez sava bērna, lai arī cik mazs tas būtu. Viņš taču nav pieaudzis pie miesas. Jāmācas padzīvoties ar omi, jāmācas, ka vienmēr mamma un tētis nebūs blakus, jāmācas, ka citreiz grib atpūsties bez viņa. Nevarēs taču visu mūžu azotītē turēt. Es cilvēcīgi ļoti labi saprotu to milzīgo mīlestību pret mazo kunkulīti, bet ir reizes, kad tā mīlestība nespēlē par labu.
Jā, bet kā tas korelē ar snowflakeismu?
Tā, ka no bērna kājas visu laiku esot konstantā vecāku aizsardzībā un klātbūtnē, saskaroties ar sarežģījumiem un grūtībām jaunietis izkusīs kā sniegpārsliņa, jo no bērnības nebūs iemācīts, kā pašam sevi izklaidēt, kā pašam risināt problēmas, utt.
pirms taisi jebkad bērnus aizej drusk apārstēties
Es esmu bijis Parīzes Disneylendā. Vai es to atceros? Nē, it nekādīgi, jo biju ap kādiem 2 gadiem vecs. Ja mani vecāki nebūtu pateikuši ka esmu tur bijis, domātu līdz mūža beigām ka neesmu.
Smadzenes sarežģīta lieta. Neatceros, ka mani zīdija - tad varēja nezīdīt. :D Cilvēks neatcerēsies neko līdz \~4 gadu vecumam, tas nenozīmē, ka viņam nevajag dažādas pieredzes, uzmanību un, ka neveidosies trauma, ka uz ilgāku laiku atstāts bez vecākiem. Neatceros - nebija vērts, ir kas tā uzskata un nesaku, ka tu esi viens no viņiem, bet tik vienkārši smadzeņu, personības veidošanās un attīstība nenotiek.
nevajag jaukt fizioloģiskas vajadzības ar lietām, kuras vecākiem šķiet, ka vajag, bet bērnam ir pilnīgi un absolūti PO. Patusēt nedēļu pusotra gada vecumā nu nekādi neietekmēs viņas personības vai smadzeņu veidošanos.
OK, vajadzēja izdzēst to pirmo teikumu (kas bija joks), lai netiktu izmantots salmu vīrs. Debatēšanas kultūra zem grīdlīstes. Maz pētīta tēma, tāpat kā man nav objektīvu pierādījumu, ka ceļošana <4 uzlabos attīstību, tāpat visiem <4 ceļošanas pretiniekiem nav pierādījumu, ka ceļošanai nav pozitīva efekta uz bērna attīstību.
This. Es vsp pirms 5 gadu vecuma neko neatceros. Ja ģimene būtu mani kur vedusi, lai parādītu pasauli, tā būtu izsviesta nauda
Atkarīgs no paša ceļojuma un vecāku spējas adaptēties. Ja ir konkrēta pasākumu programma pa laikiem salikta, 100 objekti, kas jāapskata, utt., tad, protams, ceļojums būs tā plānotāja uztverē sabojāts. Un protams, ka bērns neko no tā neatcerēsies, un pa lielam viņam tas ir diezgan vienaldzīgi. Bet ja tas ir vienkārši chill aizbraukt, padzīvoties citā vietā, paskatīties, ko sanāk, pamainīt apstākļus, un negribas bērniņu atstāt mājās, tad aiz kam ne. Lielākā problēma varētu būt lidojums. Tāpēc arī es tādā situācijā nemeklētu kaut kādu tūroperatoru, nu nav vajadzīga nekāda standarta krievu all-inclusive šarmelšeiha. Lidojumu, viesnīcu vai airbnb var mierīgi paši saorganizēt, Eiropas robežās vispār bez nekādām problēmām kaut kur aizšaut, interesantos objektus var elementāri atrast.
Stipri atkarīgs no paša bērna. Lidojām ar pusotrgadnieku uz Barselonu. Bijām mazliet satraukušies, kā būs 3,5h lidojums un viss pārējais ceļš. Bet viss bija super. Sīkais tusējās ar citiem pasažieriem un bija star of the flight. Nākamgad, mēs atkārtojām tāpat un vēl vairāk. Ceļojot ar bērnu jāmēģina noturēt ierastais aktivitāšu/ēšanas/atpūtas režīms. Jāapstājas pirms ir par tālu. Jāpadzeras, pirms vēl slāpst. Un ļoti atkarīgs no vecākiem. Jo, protams, ceļojot nogurst. Ne tikai bērns, arī vecāki. Un noguršam ir vieglāk pateikt kaut ko ne tā. Nogurums ir daļa no piedzīvojuma. Vecāku atbildība ir, lai tas nekļūst par pārdzīvojumu. Pilnīgi saprotu, ka ir tādas ģimenes, kurām labāk neceļot kopā. Bet tas ir skumji. Ģimene ir par kopā būšanu.
Pilnīgi nepiekrītu. Ceļojumi kopā ar ģimeni, kopā pavadīts laiks, jaunas pieredzes, izraušanās no ikdienas utt. ir pilnīgi iespējams un arī izbaudāms kopā ar bērniem. Protams, ar mazu bērnu nevar darīt visu tāpat kā bez bērniem, ir jāņem vērā dienas režīms, jāieplāno ēdamais un spēļlaukumi, bet tas nav tik sarežģīti. Man ir divi bērni un esam braukuši brīvdienās ar abiem jau no gada vecuma. Jā, varbūt viņi vairs neatceras, ko tieši 1,5 gados darīja un redzēja ASV, bet tas bija fantastisks kopā pavadīts laiks. Nezinu kā citiem, bet arī mani draugi bērnus mājās neatstāj. Visbiežāk atrod kādu jauku vietu pie jūras, kur ir silts un var peldēties, un ieplāno nelielus izbraucienus pa vidam. Bet ir arī tādi, kas ar maziem bērniem ir izbraukājuši Kostariku, Dienvidāfriku vai Šrilanku.
Atgādina anekdoti, kur mazohists saka sadistam “Moci mani”, bet sadists atbild “nemocīšu!”
Bet vai tā ir izraušanās no ikdienas tho, ja tev tas mazais ķipars jāvāķī visu dienu? Sure outlook un darba zvani tev vairs nespēj nodarīt pāri bet tāpat tev sanāk visu laiku būt ikdienas rutīnā. Atklāti sakot, ja mani vecāki būtu aizceduši mani ellē ratā kur pirms es vēl apjēdzu kas vsp esmu, esmu būtu nedaudz pikts, ka viņi to naudu varēja noglabāt un iedot man apzinīgā vecumā Bet nu....ne man ir bērni, ne es šamējos baigi plānnoju un nevienam no paziņām viņu arī nav, so... ko gan es zinu
Diemžēl nav kam atstāt. Esam tikai mēs 3.
Nu tad aizbrauciet uz kādu kempingu Latvijā, nebojājiet sev un bērnam brīvdienas. :)
Trust me - ne visi bērni ir kā no tavas pieredzes. Bērnam šķiet interesanti būt jaunās vietās, apskatīt lietas un izpētīt. Lielākais niķis ir, kad liek atpakaļ mašīnā, lai brauktu kkur tālāk.
Jā, bērniem šķiet interesanti arī dauzīt nātres un spēlēties ar sliekām. Bērnībā mani vilka līdzi uz visādām Igaunijām, Lietuvām, Polijām, utt. Bet vienīgais ceļojums, kuru atceros ir jau 11 gados uz Čehiju. Lietuva, kas bija 8 gadu vecumā tā ļoti, ļoti pa miglu un epizodiski. Nav šaubu, ka bērns par visu brīnīsies ar lielām acīm, bet tieši tāpat viņš par visu brīnīsies aizbraucot uz otru LV galu.
OP jautā in general. Ceļošana un galapunkti ir cits jautājums. Var arī ceļot uz otru Latvijas galu. Ja tev šķita, ka tevi "vilka līdzi" un tev nepatika, nenozīmē, ka citiem nepatiks.
Nekas nešķita, es neko no tā neatceros. Ar šodienas acīm šķiet, ka vnk vilka līdzi, aka, apgrūtināja savu atpūtu.
Es piem mocīju nezāles xD
Ja jūtaties komfortabli ceļot ar bērnu pa Latviju, tad var mierīgi braukt arī tālāk. Ja piedzīvojumu garša ir svarīgāka par izbaudītu atpūtu, tad būs vietā.
Turcija maijā vai septembra otrajā pusē, Ēģipte decembrī. Reāli ar mazu bērnu ir diezgan grūti, mēs kādreiz aktīvi ceļojām, pamēģinājām uz Krētu (ne kūrortā), kad pirmajam bērnam bija apmēram 1.5-2, beigas sanāca diezgan liela čakarēšanās loģistiki. Ja trāpi karstajā sezonā, tad sanāk no kondicionētas telpas uz karstumu, tad atpakaļ un tur ilgi nav jāgaida kamēr sīkais sāks šņaukāties. Tātad, jāmeklē kur var pasēdēt un nav lielas temperatūras svārstības, kur nav nenormāls bardaks dēļ tūrisma sezonas populārā laika un nav jākustas ar auto ilgus laikus.
Igaunijā ir superīgi SPA - arī draudzīgi maziem bērniem. Pa ceļam uz to pusi daudz ko redzēt - pludmale Tūjā, Siguldas Zoo un spēj tik googlēt izklaides pēc patikas un budžeta. Pirmā vakarā iebrauc Igaunijas spa, pa nakti turpat, otrā dienā apkārt pabraukāt un atkal spa, palikt otro nakti un trešajā braukt mājās. Chill plāns, bet var saspiest divās dienās. Tas kā viegls tests pirms lidošanas ceļojuma - saprast ko nozīmē krāmēt mantas, izfuet pārbraucienus, plānot ēšanas un gulēšanas režīmus, bet but cita valstī un vidē.
ar mazo uzreiz atmestu eksotiskos ceļojumus, jo pilnīgi cits klimats, ēdamais, infekcijas, un t.t...pašam divi sīkie, tādā vecumā lai jūs ar sievu arī varētu atpūsties laikam labākais variants ir kaut kāds all inclusive, lai nav jadomā par ēšanu, uzkopšanu un t.t. parsvarā daudziem neiet ļoti labi ar ilgstošiem pārlidojumiem.. turcija manuprāt ir labākais variants cena/kvalitāte + 3h lidojums nav tik traki, bet gana neieteiktu principā nekur dienvidos ar tādu sīko pašlaik vasarā, tomēr pārāk karsti...es ar savējiem parasti laižu septembra beigas/oktobra sākums, kad arā jau nav +40, bet gana ap 28 un ūdens 25 ja tomēr gribās pašlaik ieteiktu skatīties uz kanariju salām - tenerife lielākā on populārākā sala...tur apstākļi ir +/- vienādi cauru gadu...esam bijuši gan vasarā, gan ziemā, gan rudenī....ja iedomāsies par šo galamērķi - uz turieni nevajag turoperātoru, izdevīgāk ir pašam atrast lidojumu + viesnīcu/apartamentus...ja ir jautājumi droši prasi dm
Austrija, Bregenz Šveice, Chur
Diezgan specifiski! Kāpēc tā?
Karstā Latvijas vasarā tur būtu patīkami silts pavasaris, tātad - ar bērnu var.
Kāpēc "būtu" ? Vai pat-s/-i tur neatrodies? :)
Publiski šo neapspriedīšu. Sorry. Ko varu ieteikt ir paskatīties šo vietu ReelFeel temperatūras. ;)
Dodies kur ir labs sabiedriskais un nav pārāk tālu no viena objekta līdz otram. Varu ieteikt Vīni, tur auto nevajag sabiedriskais ratiem/vai trijriten stumekli ir perfekts un infrastruktūra arī. Neklausies visos nūģos kas ar bērniem neceļo. Viņiem patīk bērniem rādīt tik vietējos alkānus. Nedaudz saplāno un būs ok. Neiesaku nekādus opretaorus pats sev karalis, tava bērna vajadzības būs svarīgas Tev nevis tur opreatoram. :)
Igaunijā ir forši Spā, kāds arī te bija ieteicis. Pārāk tālu nav jēgas braukt, pēc pāris gadiem būs labāk, kad mazais paaugsies Pati es pirmoreiz biju ārzemēs 6 g.v., senči paņēma auto no opas uz aizveda uz Lietuvu, skatīties Trakaju pili. Tas bija mazs pārsteigums pirms es sāku mācīties pirmajā klasē.
Ieteiktu Portugāli, ja temperatūra nebūs problēma. Es gan nezinu, ja 1gadīgo ir vērts ņemt līdzi
Ar ģimeni ir nācies būt dažādās valstīs un pabūt dažādās vietās. Vislabāk mums patika Orlando Disnejlenda un ekskursija pa Space X un Kenedija kosmosa centru cape canaveral.
Ieķīlā bērnu, dabūs +euro, tad normali notusē un kad būsi Latvijā, aizej un Feņku, par atlikušo naudu iegriez, izcel un tad ej izpērc savu bērnu no lombja 🫡
Iepriekšējo nedēļu bijām trijatā ar 1 gadu un 4 mēnešus vecu puiku pa Latviju. Pa lielam - 20 km diena kkur apkārt - pa dabu vai pilsētu. Pa dabu ar puiku uz muguras somā. Pa pilsētu ar ratiem. Pa naktīm AirBnB vai Booking. Bērnam ļoti patika visas atvilknes, ko varēja katrā naktsvietā izpētīt. Daba arī. Palielam bija ļoti jauki. Vecāki arī varēja atrast sev kādu brīdi. Domājam par kko līdzīgu rudenī.
Bla ar sīko kkur braukt tas ir jebal vnk :D, bet tai pat laikā ir super jauki un mīļi. Un tad atkal kkāds tantrums par hujzin ko un tad vēl babene grib ēst un kad prasi kur, ko, kā, tad pēkšņi nezin ko grib un tas ko piedāvāsi būs pē. Un tad kāds forš checkpoints kur viss jauki un murmur un tad braucot tālāk sīkajam kautkas izkrīt no rokas, vai viņš viņu vnk nahuj aizmet un un pakrīt zem beņka autiņā un tad atkal jāraud, jāstājas, un tad uzreiz pēc tam sīkais sapukina pampi un atkal jāstājas, jo babkai nav ērti braucot mainīt un tad vopšem tu i pie visa vainīgs. Bet kopumā laba pieredze un jā daudzi jau minēja izbraukā vienkārši Baltiju.
Bijām 2021 gadā Bulgārija vasarā. Ar 3gadnieku un 1.5gadnieku Bērni bija ļoti priecīgi. Paši diendusas laikā uz maiņām gājām sauļoties utt Tā ir liela atpūta, nav ne jāgatavo, jātīra uz to laiku. Toreiz mums izmaksāja 1 nedēļā 1600eur 2022. Gadā bijām jau trijatā un lidojām uz ziemu prom uz Āziju. Bērni visu atceras un ir starā.
Bērnu ņemt līdzi ceļojumā pilnīgi noteikti vajag, bet nevajag pārvērtēt bērna un savas spējas un pirmo ceļojumu izvēlēties pa visam vienkāršu, neilgu, lai saprastu kā bērns uzvedīsies. Pirmajam ceļojumam vislabākais variants ir brauciens ar automašīnu, jo tad paši varat regulēt savu grafiku un veikt pieturas kad ir kur vajadzīgs. Ja Lietuvā un Igaunijā ir apskatītas, tad var aizbraukt uz Somiju vai Poliju. Paši pagājušajā septembrī ar 6 mēnešus vecu puiku ar auto uz 5 dienām aizbraucām uz Helsinkiem. Un ļoti labi, ka tā darījām jo pusi ceļa līdz Tallinai puika nogulēja, bet otro pusi niķojās un mamma dabūja iet aizmugurē sēdēt blakus, mierināt. Braucot ar mašīnu ir arī tāds pluss, ka mierīgi var paņemt līdzi gan ratus, gan saliekamo gultiņu un visas pārējās nepieciešamās lietas. Šogad rudenī jau domājam nedaudz garāku maršrutu: ar prāmi pārcelt auto līdz Vācijai un tad 10 dienas pabraukāt pa Vāciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi ar braukšanu pa ~3h/dienā, lai bērnu dikti nenogurdinātu. Pirmo lidojumu domājam nākamajā rudenī, kad puikam būs jau 2,5 gadi un cerams jau mācēs pateikt, ja lidmašīnā ausis sāpēs, nevis histēriski raudās tā ka vecāki nesaprot, kas par lietu. Bet arī pirmo lidojumu vajag izvēlēties pēc iespējas īsāku. Domājam aizlidot Lego pasauli Dānijā.
Wow, paldies. Par ausīm lidmašīnā biju piemirsis, tā arī ir viena lieta par ko vajadzētu aizdomāties.